1Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:
2Kad kāda cilvēka miesas ādā metās tūkums vai augonis vai balta pūte, tā kā viņa miesas ādā būtu spitālības vaina, tad to būs vest pie priestera Ārona vai pie viena no viņa dēliem, tiem priesteriem.
3Un priesterim būs apraudzīt viņa miesas ādas vainu; ja tie mati tai vainā palikuši balti, un tā vaina dziļāka izraugās nekā viņa miesas āda, tad tā ir spitālības vaina; kad priesteris to apraudzījis, tad viņam to būs spriest par nešķīstu.
4Bet ja tā pūte viņa miesas ādā ir balta, bet dziļāka neizraugās nekā tā āda, un tie mati tai vainā nav tapuši balti, tad priesterim to, kam tā vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
5Un priesterim septītā dienā to atkal būs apraudzīt, un redzi, ja tā vaina pēc viņa aplūkošanas tāda pat ir palikusi un viņa ādas vaina nav izpletusies,
6Tad priesterim viņu vēl būs ieslēgt septiņas dienas. Un priesterim atkal viņu būs apraudzīt septītā dienā, un redzi, ja tā vaina ādā nav izpletusies, tad priesterim to būs atzīt par šķīstu; tas bija kašķis; un tam būs mazgāt savas drēbes, — tad viņš ir šķīsts.
7Bet ja kašķis pār ādu ir izpleties, pēc tam, kad tas no priestera ir apraudzīts un par šķīstu nosaukts, tad priesterim otrreiz to būs apraudzīt.
8Ja nu priesteris redz, un raugi, kašķis ādā ir izpleties, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, — tie ir spitāļi.
9Ja spitāļi būs pie kāda cilvēka, tad to būs vest pie priestera.
10Tad priesteris redzēs, un raugi, ja balts tūkums ir ādā, kas matus pārvērtis par baltiem, un jēla gaļa ir tai tūkumā, —
11Tie ir veci spitāļi viņa miesas ādā, tāpēc priesterim viņu būs spriest par nešķīstu; tam to nebūs ieslēgt, jo tas ir nešķīsts.
12Un ja spitāļi ādā izsitās, un spitāļi tam, kam tā vaina, visu ādu ir apklājuši no galvas līdz kājām, cik priestera acis redz,
13Un priesteris redz, un raugi, spitāļi visu viņa miesu apklājuši, tad viņam to, kam tā vaina, būs atzīt par šķīstu; tā ir visa balta tapusi, — viņš ir šķīsts.
14Bet kad jēla gaļa iekš tās top redzēta, tad tam būs nešķīstam būt.
15Un kad priesteris to jēlo gaļu redz, tad viņam to būs spriest par nešķīstu; tā jēlā gaļa ir nešķīsta, tie ir spitāļi.
16Bet ja tā jēlā gaļa pārvērtīsies un paliks balta, tad lai viņš nāk pie priestera.
17Un priesteris viņu aplūkos, un redzi, ja tā vaina ir tapusi balta, tad priesterim to, kam tā vaina, būs atzīt par šķīstu, jo viņš ir šķīsts.
18Un ja miesas ādā kāds augonis ir bijis, kas ir sadzijis,
19Un augoņa vietā ceļas balta pūte vai balta pasarkana rēta, tad viņam būs rādīties priesterim.
20Un priesteris redzēs, un raugi, ja viņa rādās dziļāka nekā āda, un kad viņas mati tapuši balti, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tie ir spitāļi, caur augoni tie ir izsitušies.
21Bet ja priesteris to apraudzīs, un redzi, tur nav balti mati un tā nav dziļāka nekā tā āda, bet ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
22Ja tad viņa ir izpletusies pār ādu, tad priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu; tā ir (spitālības) vaina.
23Bet ja baltā pūte paliks savā vietā un neizpletīsies, tad tā ir plēve no augoņa, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
24Vai ja miesas ādā ir bijis kāds uguns degums, un tai sadzijušā degumā ir balti pasarkana vai balta pūte,
25Un priesteris to redz, un raugi, mati uz deguma tapuši balti, un viņš dziļāks izraugās nekā āda, tad tie ir spitāļi; tie caur degumu ir izsitušies, un priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, jo tā ir spitālības vaina.
26Bet ja priesteris to aplūkos, un redzi, uz rētas nav baltu matu, un tā nav dziļāka nekā āda un ir palikusi bāla, tad priesterim viņu būs ieslēgt septiņas dienas.
27Un septītā dienā priesterim viņu būs apraudzīt: ja tā ir ādā izpletusies, tad priesterim viņu būs turēt par nešķīstu; tā ir spitālības vaina.
28Bet ja plēve savā vietā paliks un ādā neizpletīsies, bet palikusi bāla, tad tas ir deguma tūkums; tāpēc priesterim viņu būs atzīt par šķīstu, jo tā ir deguma plēve.
29Un ja kādam vīram vai kādai sievai vaina metās galvā vai bārdā,
30Tad priesterim to vainu būs aplūkot, un redzi, ja viņa dziļāka izraugās nekā āda, un mati iekš tās iedzelteni plāni, tad priesterim to būs atzīt par nešķīstu, — tas ir kašķis, tie ir galvas jeb bārdas spitāļi.
31Bet ja priesteris kašķa vainu aplūkos, un redzi, tā dziļāka neizraugās nekā āda, un nekādu melnu matu uz tās nav, tad priesterim to, kam kašķa vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
32Un septītā dienā priesterim vainu būs aplūkot, un redzi, ja kašķis nav izpleties un uz tā nav nekādu iedzeltenu matu un kašķis arī neizraugās dziļāks nekā āda,
33Tad tam matus būs nodzīt, bet ne pa to kašķi, un priesterim to, kam vaina, būs ieslēgt vēl septiņas dienas.
34Un septītā dienā priesterim kašķi būs aplūkot, un redzi, ja kašķis nav izpleties pār ādu, nedz izraugās dziļāks nekā āda, tad priesterim to būs turēt par šķīstu; tam savas drēbes būs mazgāt un šķīstam būt.
35Bet ja kašķis ir izpleties pār ādu pēc viņa šķīstīšanās,
36Tad priesterim viņu būs aplūkot un redzi, ja kašķis ir izpleties pār ādu, tad priesterim vairs nebūs meklēt iedzeltenos matus; viņš ir nešķīsts.
37Bet ja kašķis pēc viņa apraudzīšanas tāds pat ir palicis un melni mati uz tā ir auguši, tad kašķis ir sadzijis; viņš ir šķīsts, un priesterim viņu būs atzīt par šķīstu.
38Un ja kādam vīram vai kādai sievai pie viņu miesas ādas metās baltas pūtes,
39Un priesteris to aplūko, un redzi, viņu miesas ādā ir bālas baltas pūtes, tad tas ir kraupis; tas iekš ādas ir izsities, — viņš ir šķīsts.
40Un ja kādam vīram galvas mati izkrīt, ka tā paliek plika, — viņš ir šķīsts.
41Un ja uz viņa galvas priekšas mati ir izkrituši, tad viņš ir plikgalvis, viņš ir šķīsts.
42Bet ja tai plikumā jeb pleiķī metās balta pasarkana vaina, tad tie ir spitāļi, kas izsitās pie viņa plikuma jeb pleiķa.
43Un kad priesteris viņu ir aplūkojis, un viņa vainas tūkums viņa plikumā jeb pleiķī ir balti pasarkans, un izraugās tā kā spitāļi miesas ādā,
44Tad tas vīrs ir spitālīgs, viņš ir nešķīsts, priesterim viņu būs atzīt par nešķīstu, uz viņa galvas ir (spitāļu) vaina.
45Un kas ir spitālīgs, kam šī vaina, tam būs saplēst drēbes un atsegt galvu, un aizsegt savas lūpas un saukt: nešķīsts! nešķīsts!
46Visu to laiku, kamēr viņam tā vaina, tam būs būt nešķīstam; tam būs atšķirtam dzīvot, ārā aiz lēģera lai ir viņa māju vieta.
47Un ja tie spitāļi būs pie drēbēm, pie vilnainām drēbēm vai pie linu drēbēm,
48Lai tie ir pie adītām vai austām, lai pie linu vai vilnainām (drēbēm), lai pie kādas ādas vai pie kā, kas no ādām taisīts,
49Un ja vaina pie drēbēm vai pie ādas vai pie adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, ir zaļgana vai pasarkana: tad tie ir spitāļi, un tos būs priesterim rādīt.
50Un priesterim vainu būs apraudzīt, un to, kam vaina, būs ieslēgt septiņas dienas.
51Un septītā dienā vainu būs apraudzīt, ja vaina ir izpletusies pie drēbēm, vai pie adītām vai pie austām vai pie ādas vai pie kā, kas no ādas taisīts, tad tā ir ļaundabīga spitālības vaina, — tas ir nešķīsts.
52Un drēbes, vai adītas vai austas, tik labi no vilnainām kā no linu drēbēm un visu to, kas no ādām taisīts, kur tā vaina radās, to būs sadedzināt, jo tā ir ēdoti spitālības vaina, — to būs ar uguni sadedzināt.
53Un ja priesteris lūkos un redzēs, ka tā vaina pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, nav izpletusies,
54Tad priesterim būs pavēlēt, ka tas, pie kā tā vaina, top mazgāts, un otrā kārtā to būs ieslēgt septiņas dienas.
55Un kad tas ir mazgāts, tad priesterim to vainu būs aplūkot, un redzi, ja tā vaina pēc izskata nav pārvērtusies un tā vaina nav izpletusies, tad tas ir nešķīsts; jums to ar uguni būs sadedzināt, jo tā ir ēdoti vaina, — lai būtu no iekš vai ārpuses.
56Bet ja priesteris lūkos un redzi, tā vaina pēc viņas mazgāšanas ir nobālējusi, tad tam to būs noplēst no drēbēm vai no ādas vai no adītām vai no austām.
57Bet ja tas vēl top ieraudzīts pie drēbēm vai adītām vai austām vai pie kā, kas no ādām taisīts, tad tie ir spitāļi, kas izsitās; to, pie kā tā vaina, jums būs sadedzināt ar uguni.
58Bet drēbes vai adītas vai austas vai to, kas no ādām taisīts, ko jūs esat mazgājuši, kad tā vaina no tā atstājās, tad jums to otrā kārtā būs mazgāt, un tas ir šķīsts.
59Šis ir tas likums par spitālības vainu pie vilnainām vai linu drēbēm vai adītām vai austām vai pie kaut kā, kas no ādām taisīts, to turēt vai par šķīstu vai par nešķīstu.