📖 Salamana Pamācības 7
-
1
Mans bērns, sargi manus vārdus un glabā pie sevis manu mācību.
-
2
Sargi manu pamācīšanu, tad tu dzīvosi, un manu mācību kā savu acu raugu.
-
3
Sien to ap saviem pirkstiem, ieraksti to savas sirds galdiņā.
-
4
Saki uz gudrību: Tu esi mana māsa! un atzīšanu sauc par savu radinieci,
-
5
Ka tu sevi pasargi no svešas sievas, no svešinieces ar mīkstiem vārdiem.
-
6
Jo es skatījos pa sava nama logu, caur saviem skadriņiem,
-
7
Un redzēju nejēgu vidū un ieraudzīju starp zēniem neprātīgu jaunekli.
-
8
Tas gāja pa ielu ap nama stūri, staigāja pa viņas nama ceļu,
-
9
Pavakarē, krēslā, nakts vidū un tumsā.
-
10
Un redzi, viņu sastapa sieva, maukas apģērbā un viltu sirdī.
-
11
Šī bija trakule un palaidne, viņas kājas nemetās mājā;
-
12
Te viņa ārā, te uz ielām un glūn aiz visiem stūriem.
-
13
Un tā viņu apkampa un skūpstīja kā bezkauņa un uz to sacīja:
-
14
“Pateicības upuri man bija jānes; šodien es savu solījumu esmu pildījusi.
-
15
Tādēļ esmu izgājusi tev pretī, tavu vaigu meklēt un tevi esmu atradusi.
-
16
Ar apsegiem esmu klājusi savu gultu, ar strīpainiem Ēģiptes palagiem.
-
17
Savu gultu esmu izkvēpinājusi ar mirrēm, alvejām un kanēli;
-
18
Nāc, lai izbaudām kārības līdz rītam, lai izpriecājamies mīlestībā;
-
19
Jo vīrs nav mājās, viņš aizgājis tālā ceļā,
-
20
Viņš naudas maku ņēmis līdz, tik uz svētkiem vēl pārnāks mājās.”
-
21
Viņa to pierunāja ar savu vārdu drūzmu, ar savu mīksto mēli tā viņu aizrāva.
-
22
Uz reizi tas viņai gāja pakaļ, kā vērsis iet pie kaušanas un kā nelietis, saistīts uz sodu,
-
23
Kamēr bulta viņa aknas pāršķeļ; tā putns skrien sprostā un nezin, ka tas pret viņa dzīvību.
-
24
Nu tad, bērni, klausiet mani, un ņemiet vērā manas mutes vārdus.
-
25
Lai tava sirds nenomaldās uz viņas ceļiem un nenoklīsti uz viņas gaitām;
-
26
Jo daudz ir to nokauto, ko tā gāzusi zemē, un liels pulks, ko viņa nogalinājusi.
-
27
Viņas nams ir ceļi uz elli, kas novada nāves kambaros.