📖 Salamana Pamācības 6
-
1
Mans bērns, ja tu priekš sava tuvākā galvojis un roku devis priekš cita,
-
2
Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.
-
3
Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa un spied savu tuvāko;
-
4
Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;
-
5
Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!
-
6
Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!
-
7
Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,
-
8
Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.
-
9
Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?
-
10
Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;
-
11
Tad tava nabadzība tev pienāks nākdama, un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.
-
12
Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,
-
13
Met ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.
-
14
Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.
-
15
Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.
-
16
Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un tā septītā viņam ir negantība:
-
17
Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,
-
18
Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;
-
19
Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem. —
-
20
Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.
-
21
Sasien to allažiņ uz savas sirds un sien to ap savu kaklu.
-
22
Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi apsargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;
-
23
Jo pamācīšana ir spīdeklis, un mācība gaišums, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;
-
24
Ka tās tevi izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.
-
25
Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;
-
26
Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un vīra sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.
-
27
Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?
-
28
Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?
-
29
Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.
-
30
Zaglim nepiedod, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.
-
31
Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.
-
32
Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.
-
33
Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;
-
34
Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.
-
35
Tas nebēdās ne par kādu izpirkumu, un nebūs mierā, cik dāvanu arī nedotu.