📖 Salamana Pamācības 26
-
1
Kā sniegs vasarai un lietus pļaujamam laikam, tā ģeķim nepieder gods.
-
2
Kā putns nolidinājās, kā bezdelīga aizskrien, tā nenopelnīti lāsti neaizņem.
-
3
Zirgam pātaga, ēzelim iemaukti un ģeķa mugurai rīkste.
-
4
Neatbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka tu viņam līdzi netopi.
-
5
Atbildi ģeķim pēc viņa ģeķības, ka viņš pats neturās par gudru.
-
6
Darbu uzticēt nelgam rokā, ir nocirst kājas un izbaudīt briesmas.
-
7
Kā klibam karājās kājas, tā ģeķa mutē gudrības vārdi.
-
8
Kas ģeķim dod godu, ir kā kas akmeni piesien pie lingas.
-
9
Kā ērkšķi, kas tikuši piedzēruša rokā, tāds ir sakāms vārds ģeķu mutē.
-
10
Manīgs visu izdara; bet kas nelgu der, sader tekuli.
-
11
Kā suns atiet pie saviem vēmekļiem, tā pat ģeķis atgriežas atpakaļ pie savas ģeķības.
-
12
Kad tu redzi vīru, kas savās acīs gudrs, tad no muļķa vairāk cerības, nekā no tāda.
-
13
Sliņķis saka: “Jauns lauva uz ceļa, lauva uz ielām!”
-
14
Durvis grozās eņģēs, un sliņķis savā gultā.
-
15
Sliņķis slēpj savu roku azotē, un tam grūti to atkal pie mutes likt.
-
16
Sliņķis savā prātā gudrāks nekā septiņi, kas runā prātīgi.
-
17
Kas garām ejot iejaucās citu ķildā, ir kā kas suni ņem aiz ausīm.
-
18
It kā viens, kas pats par traku darās, ar degošām bultām un nāvi šauj,
-
19
Tā pat ir vīrs, kas savu tuvāko pievīlis saka: Esto tikai par smieklu darīju.
-
20
Kad malkas nav, tad uguns izdziest, un kad lišķa nav, tad ķilda rimst.
-
21
Kā ogles liesmu un malka uguni, tā rējējs cilvēks saceļ ķildu.
-
22
Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
-
23
Dedzīgi vārdi, bet neganta sirds ir poda gabals pārvilkts ar netīru sudrabu.
-
24
Kas tevi ienīst, ir ar muti draugs, bet savā sirdī viņš domā uz viltu.
-
25
Kad tas mīlīgi runā, tad netici viņam, jo septiņas negantības viņa sirdī.
-
26
Lai gan ienaidu aizsedz ar viltu, tomēr viņa niknums ļaužu priekšā nāks gaismā.
-
27
Kas bedri rok, tas tanī iekritīs, un kas akmeni veļ uz to tas atvelsies.
-
28
Viltus mēle ienīst to, kam pati dzēlusi, un mīksta mute padara nelaimi.