📖 Salamana Pamācības 23
-
1
Kad tu sēdies, maizi ēst ar valdnieku, tad ņem labi vērā, kas tavā priekšā.
-
2
Tu nazi lieci pie savas rīkles, ja esi negausis cilvēks.
-
3
Neiegribies viņa gardumu; jo tā ir viltus maize.
-
4
Nedzenies bagāts tapt, atmet tādu savu padomu.
-
5
Vai tu savām acīm ļausi laisties, kur nav nekā? Jo tas tiešām ņemsies spārnus, kā ērglis, kas pret debesi skrien.
-
6
Neēd tā maizi, kam skaudīga acs, un nekāro viņa gardumus;
-
7
Jo kādas viņa sirds domas, tāds viņš ir. “Ēd un dzer!” tā viņš tev saka, bet viņa sirds nav ar tevi.
-
8
Tavi kumosi, ko tu ieēdis, tev būs jāizvemj, un tavi mīlīgie vārdi būs bijuši veltīgi.
-
9
Nerunā priekš ģeķa ausīm; jo viņš tik nievās tavus prātīgos vārdus.
-
10
Neatcel vecās robežas un nenāc uz bāreņu tīrumiem;
-
11
Jo viņu atriebējs ir varens; Tas iztiesās viņu tiesu pret tevi.
-
12
Loki savu sirdi pie pamācīšanas un savas ausis pie prātīgas valodas.
-
13
Neatrauj bērnam pārmācību; ja tu viņu ar rīkstēm šaustīsi, tad tādēļ jau nemirs.
-
14
Tu viņu šaustīsi ar rīkstēm un izglābsi viņa dvēseli no elles.
-
15
Mans dēls, ja tava sirds gudra, tad mana sirds priecāsies, tiešām tā priecāsies;
-
16
Un mana sirds no prieka lēks, ja tavas lūpas runās skaidrību.
-
17
Lai tava sirds nedeg uz grēciniekiem; bet turies vienmēr Tā Kunga bijāšanā.
-
18
Jo tiešām nāks pastara diena, un tava gaidīšana nebūs veltīga.
-
19
Klausies tu, mans bērns, un esi gudrs un turi savu sirdi taisnā ceļā.
-
20
Neesi ar vīna dzērājiem, kas rijot savu pašu miesu rij;
-
21
Jo dzērājs un rijējs panīks, un paģiras vilks skrandas mugurā.
-
22
Klausi savam tēvam, kas tevi dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad tā būs veca.
-
23
Pērc patiesību, un nepārdod gudrību, pamācīšanu un atzīšanu.
-
24
Ar lielu prieku priecāsies taisnā tēvs, un kas gudru dzemdina, tas līksmosies par viņu.
-
25
Lai tavs tēvs un tava māte priecājās, un lai līksmojās, kas tevi dzemdējusi.
-
26
Dod man savu sirdi, mans dēls, un lai mans ceļš tavām acīm labi patīk.
-
27
Jo mauka ir dziļa bedre, un sveša sieva šaura aka.
-
28
Tiešām tā glūn kā laupītājs, un vairo atkāpējus pasaulē.
-
29
Kam gaudas? Kam vaidi? Kam bāršanās? Kam žēlabas? Kam skrambas par velti? Kam neskaidras acis?
-
30
Tiem, kas pie vīna kavējās, tiem, kas nāk salda dzēriena meklēt.
-
31
Neskaties pēc vīna, ka viņš tāds sarkans, ka biķerī tas zvīļo, ka tik vēlīgi nostaigā lejā.
-
32
Pēc viņš dzeļ kā čūska un dur kā odze.
-
33
Tavas acis skatās pēc svešām sievām, un tava sirds runā netiklību,
-
34
Un tu esi, kā kas jūras vidū guļ, un kā kas masta virsgalā guļ.
-
35
“Mani sit, bet man nesāp; mani grūsta, bet es nejūtu. Kad jel uzmodīšos? Tad sākšu atkal no gala!”