2Lai viņš mani skūpsta ar savas mutes skūpstīšanu; jo tava mīlestība ir jo mīlīgāka nekā vīns.
3Tavai eļļai ir salda smarža; tavs vārds ir izlieta eļļa, tāpēc jaunavas tevi mīl.
4Velc mani, tad mēs tev tecēsim pakaļ; ķēniņš mani ved savos kambaros; mēs līksmosimies un priecāsimies par tevi; mēs pieminēsim tavu mīlestību vairāk nekā vīnu; patiesīgi tevi mīl.
5Es esmu melna, bet mīlīga, jūs Jeruzālemes meitas, tā kā Kedara teltis, kā Salamana aizkari.
6Neuzlūkojiet mani, ka esmu pamelna, jo saulē esmu nodegusi; manas mātes bērni pret mani apskaitušies, tie mani likuši par vīna dārzu sargātāju; savu pašu vīna dārzu neesmu apsargājusi.
7Saki man, tu, ko mana dvēsele mīl, kur tu gani, kur tu gulies pusdienā? Jo kāpēc man būs aloties pie tavu biedru ganāmiem pulkiem?
8Ja tu to nezini, tu visu skaistākā starp sievām, tad ej jel pa avju pēdām un gani savus kazlēnus pie ganu teltīm.
9Es tevi līdzināju, mana draudzene, ar tiem zirgiem pie Faraona ratiem.
10Tavi vaigi ir mīlīgi sprādzēs, tavs kakls pērļu rotā.
11Mēs tev taisīsim zelta sprādzes ar sudraba podziņām.
12Kamēr ķēniņš pie galda, mana nardes puķīte dod savu smaržu.
13Mans draugs man ir mirru pušķis, pie manām krūtīm piesprausts.
14Mans draugs man ir vīna ķekars Enģedi vīna dārzos.
15Redzi, tu esi skaista, mana draudzene, redzi, tu esi skaista, tavas acis ir kā baložu acis.
16Redzi, tu esi skaists, mans draugs, un mīlīgs, un mūsu dusas vieta zaļo.
17Mūsu namu baļķi ir ciedri, mūsu sijas ir cipreses.