📖 Raudu dziesmas 3
-
1
Es esmu tas vīrs, kas redzējis bēdas caur viņa dusmības rīksti.
-
2
Viņš mani vedis un licis iet tumsībā un ne gaismā.
-
3
Tiešām, pret mani Viņš turējis Savu roku arvien atkal cauru dienu.
-
4
Manu miesu un manu ādu Viņš darījis vecu, manus kaulus Viņš satriecis.
-
5
Viņš pret mani cēlis un ap mani stādījis žulti un rūgtumu.
-
6
Tumsā Viņš mani nolicis, tā kā tos, kas sen miruši.
-
7
Viņš mani aizmūrējis, ka es nevaru iziet, Viņš mani licis grūtos pinekļos.
-
8
Un jebšu es saucu un brēcu, tomēr Viņš aizslēdz Savas ausis priekš manas lūgšanas.
-
9
Viņš manu ceļu aizmūrējis ar izcirstiem akmeņiem, Viņš manas takas aizķīlājis.
-
10
Viņš ir glūnējis uz mani kā lācis, kā lauva slepenās vietās.
-
11
Viņš man no ceļa licis noklīst, Viņš mani saplosījis, Viņš mani postījis.
-
12
Viņš savu stopu uzvilcis un mani bultai licis par mērķi.
-
13
Viņš savas bultas iešāvis manās nierēs.
-
14
Es visiem saviem ļaudīm esmu par apsmieklu, viņiem par dziesmiņu cauru dienu.
-
15
Viņš mani ēdinājis ar rūgtumiem, Viņš mani dzirdinājis ar vērmelēm.
-
16
Viņš manus zobus ar akmeņiem sagrūdis, Viņš mani aprausis ar pelniem.
-
17
Tu manai dvēselei esi atņēmis mieru, man labums jāaizmirst.
-
18
Tad es sacīju: mana drošība un mana cerība uz To Kungu ir iznīkusi.
-
19
Piemini manas bēdas un manu grūtumu, tās vērmeles un to žulti.
-
20
Pieminēdama to piemin mana dvēsele un zemojās iekš manis.
-
21
To es likšu pie savas sirds, tāpēc es gribu cerēt.
-
22
Tā Kunga žēlastība to dara, ka mēs vēl neesam iznīkuši, jo Viņa apžēlošanās ir bez gala.
-
23
Tā ir ik rītu jauna, Tava uzticība ir ļoti liela.
-
24
Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es gribu cerēt uz Viņu.
-
25
Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu gaida, tai dvēselei, kas Viņu meklē.
-
26
Tā ir laba lieta, klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību.
-
27
Tas ir labi cilvēkam, ka viņš jūgu nes savā jaunībā.
-
28
Viņš sēž vientulis un cieš klusu, kad tam nasta uzlikta,
-
29
Lai krīt uz savu muti pīšļos, — varbūt vēl cerība, —
-
30
Lai padod savu vaigu tam, kas viņu sit, un saņem nievāšanas papilnam.
-
31
Jo Tas Kungs neatmet mūžīgi.
-
32
Bet Viņš gan apbēdina, un tad Viņš apžēlojās pēc Savas lielās žēlastības.
-
33
Jo ne no Savas sirds Viņš moka un apbēdina cilvēka bērnus.
-
34
Kad apakš kājām min visus cietumniekus virs zemes,
-
35
Kad loka vīra tiesu tā Visuaugstākā priekšā,
-
36
Kad pārgroza cilvēka tiesu, vai Tas Kungs to neredz?
-
37
Kas ko sacījis un tas noticis, ko Tas Kungs nav pavēlējis?
-
38
Vai no tā Visuaugstākā mutes nenāk labums un ļaunums?
-
39
Ko tad cilvēks kurn visu savu mūžu? Ikviens lai kurn pret saviem grēkiem.
-
40
Izmeklēsim un pārbaudīsim savus ceļus un atgriezīsimies pie Tā Kunga.
-
41
Pacelsim savu sirdi un savas rokas uz Dievu debesīs (sacīdami):
-
42
Mēs esam grēkojuši un esam bijuši neklausīgi, tāpēc Tu neesi žēlojis.
-
43
Tu esi ģērbies dusmībā un mūs vajājis, nokāvis un neesi žēlojis.
-
44
Tu ar padebesi esi apsedzies, ka lūgšana nevarēja tikt cauri.
-
45
Tu mūs esi licis par mēsliem un īgnumu tautu vidū.
-
46
Visi mūsu ienaidnieki atpleš savu muti pret mums.
-
47
Bailes un bedre nāk pār mums, nelaime un posts.
-
48
Manas acis plūst kā ūdens upes manas tautas meitas posta dēļ.
-
49
Manas acis plūst un nevar stāties, mitēšanās nav,
-
50
Tiekams Tas Kungs no debesīm skatīsies un ņems vērā.
-
51
Mana acs dara grūti manai dvēselei visu manas pilsētas meitu dēļ.
-
52
Mani ienaidnieki vajāt mani vajājuši kā putnu bez vainas.
-
53
Tie manu dzīvību nomaitājuši bedrē un akmeņus metuši uz mani.
-
54
Ūdeņi plūda pār manu galvu; tad es sacīju: nu esmu pagalam.
-
55
Es piesaucu, ak Kungs, Tavu vārdu no dziļās bedres,
-
56
Un Tu paklausīji manu balsi. Tu neapslēpi Savu ausi no manām vaimanām, no manas kliegšanas.
-
57
Tu nāci tuvu klāt tai dienā, kad es Tevi piesaucu, un sacīji: “Nebīsties!”
-
58
Tu, Kungs, iztiesā manas dvēseles tiesu, Tu izpestī manu dzīvību.
-
59
Tu, Kungs, redzi to netaisnību, kas man notiek, — tiesā tu manu tiesu!
-
60
Tu redzi visu viņu atriebšanos, visas viņu domas pret mani.
-
61
Tu, Kungs, dzirdi viņu nievāšanu, visas viņu domas pret mani,
-
62
Manu pretinieku lūpas un viņu domas pret mani cauru dienu.
-
63
Lūko jel: Vai tie sēž vai ceļas, es esmu viņu dziesmiņa.
-
64
Tu tiem atmaksāsi, Kungs, maksu pēc viņu roku darbiem.
-
65
Tu tiem dosi apstulbotu sirdi, — Tavi lāsti lai ir pār viņiem!
-
66
Tu tos vajāsi ar dusmību un tos izdeldēsi apakš Tā Kunga debesīm.