1Jeb vai jūs nezināt, brāļi (jo es runāju ar tiem, kas bauslību zin), ka bauslība valda pār cilvēku, kamēr tas dzīvo?
2Jo laulāta sieva caur bauslību ir piesieta pie vīra, kamēr tas dzīvs; bet kad vīrs miris, tad viņa ir atsvabināta no vīra bauslības.
3Tad nu viņa taps saukta laulības pārkāpēja, kad viņa, kamēr vīrs dzīvs, pie cita vīra turas; bet ja vīrs miris, tad viņa ir svabada no bauslības, tā ka viņa nav vairs laulības pārkāpēja, kad viņa iet pie cita vīra.
4Tā, mani brāļi, arī jūs bauslībai esat nonāvēti caur Kristus miesu, ka jums būs turēties pie cita, pie Tā, kas no miroņiem ir uzmodināts, lai Dievam augļus nesam.
5Jo kad mēs miesā bijām, tad grēku kārības caur bauslību mūsu locekļos bija spēcīgas, nāvei augļus nest.
6Bet tagad mēs no bauslības, kur tapām turēti, esam atsvabināti un tai nomiruši, tā ka mēs kalpojam atjaunotā garā un ne vecā raksta būšanā.
7Ko nu lai sakām? Vai bauslība ir grēks? Nemaz ne! Bet grēku es nepazinu kā vien caur bauslību. Jo iekārošanu es nezinātu, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekāroties.
8Bet grēks, caur bausli pamodināts, cēla iekš manis visādu iekārošanu. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.
9Un es citkārt dzīvoju bez bauslības, bet kad bauslis nāca, tad grēks palika dzīvs.
10Bet es nomiru, un atradās, ka bauslis man uz nāvi izdevās, kas man bija dots uz dzīvību.
11Jo grēks caur bausli pamodināts mani ir pievīlis un caur to pašu nokāvis.
12Tad jau bauslība gan ir svēta, un bauslis gan ir svēts un taisns un labs.
13Vai tad tas, kas ir labs, man palicis par nāvi? Nemaz ne! Bet grēks, — lai tas parādītos kā grēks, kas caur to, kas labs, man padara nāvi, lai grēks paliktu pārlieku grēcīgs caur bausli.
14Jo mēs zinām, ka bauslība ir garīga; bet es esmu miesīgs, pārdots apakš grēka.
15Jo es nezinu, ko es daru; jo to es nedaru, ko gribu; bet ko es ienīstu, to es daru.
16Bet ja es daru, ko negribu, tad es apliecināju, bauslību esam labu.
17Bet tagad es vairs to nedaru, bet grēks, kas iekš manis mīt.
18Jo es zinu, ka iekš manis (tas ir manā miesā) labums nemīt; jo gribēt gan gribu labu darīt, bet spēt nespēju.
19Jo labu, ko gribu, es nedaru; bet ļaunu, ko negribu, to es daru.
20Bet ja es to daru, ko negribu, tad es to vairs nedaru, bet grēks, kas iekš manis mīt.
21Tad nu šo likumu atrodu, ka man gribot to labu darīt ļaunums pielīp.
22Jo man ir labs prāts pie Dieva bauslības pēc iekšējā cilvēka.
23Bet es redzu citu bauslību savos locekļos pret mana prāta bauslību karojam un mani gūstītu novedam apakš grēka bauslības, kas ir manos locekļos.
24Es nabaga cilvēks, kas mani izraus no šīs nāves miesas.
25Es Dievam pateicos caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Tad nu es pats ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai.