2Un es jūs slavēju, brāļi, ka jūs visās lietās mani pieminat un turat tās mācības, kā jums tās esmu mācījis.
3Bet es gribu, ka jūs zināt, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
4Ikviens vīrs, kas Dievu lūgdams vai mācīdams apsegu tur uz galvas, apkauno savu galvu.
5Bet ikviena sieva ar neapsegtu galvu Dievu lūgdama vai pravietodama, apkauno savu galvu. Jo tas tikpat, tā kā tā būtu apcirpta.
6Jo ja sieva neapsedzās, tad lai tā arī top apcirpta. Bet kad nu tas sievai par kaunu, ka tā ir apcirpta jeb plikgalve, tad lai tā apsedzās.
7Bet vīram nebūs galvu apsegt, jo viņš ir Dieva ģīmis un gods; bet sieva ir vīra gods.
8Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9Un vīrs arī nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10Tāpēc sievai būs valdnieka zīmi galvā turēt eņģeļu dēļ.
11Tomēr nedz vīrs ir bez sievas, nedz sieva bez vīra iekš Tā Kunga.
12Jo tā kā sieva ir no vīra, tāpat arī vīrs ir caur sievu; bet viss tas ir no Dieva.
13Spriežat paši, vai pieklājās, ka sieva Dievu lūdz neapsegta?
14Jeb vai pati daba jums nemāca, ka tas vīram par negodu, kad tam gari mati,
15Bet ja sievai gari mati: tad tas viņai par godu; jo mati viņai doti par apsegu.
16Bet ja kāds grib par to tiepties: mums tāda ieraduma nav, nedz Dieva draudzēm.
17Es jūs pamācu un to nevaru uzteikt, ka jūs sanākat ne par svētību, bet par nesvētību.
18Jo pirmā kārtā, kad jūs sanākat draudzē, es dzirdu, ka šķelšanās ir jūsu starpā, un pa daļai to gan ticu.
19Jo šķelšanām gan vajag būt jūsu starpā, lai tie pastāvīgie jūsu starpā top zināmi.
20Kad nu jūs sanākat kopā, tad tā nenotiek, kā pieklājās baudīt Tā Kunga mielastu.
21Jo pie mielasta ikviens steidzās paņemt savu paša ēdienu un cits paliek neēdis un cits ir pilns.
22Jo vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājiet un tos apkaunojiet, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs teicu? Šinī lietā es jūs neteicu.
23Jo no Tā Kunga es to esmu dabūjis, ko atkal jums esmu mācījis, ka Tas Kungs Jēzus tanī naktī, kad Tas kļuva nodots, maizi ņēma,
24Un pateicies pārlauza un sacīja: “‹Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa, kas par jums top lauzta; to dariet Mani pieminēdami.›”
25Tāpat arī biķeri, pēc vakarēdiena, sacīdams: “‹Šis biķeris ir jaunā derība iekš Manām asinīm. To dariet, cikkārt jūs to dzeriet, Mani pieminēdami.”›
26Jo cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, tad pasludinājiet Tā Kunga nāvi, tiekams Tas nāk.
27Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi, vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzīgs pie Tā Kunga miesas un asinīm.
28Bet lai cilvēks pats izmeklējās, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29Jo kas necienīgi ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam sodu, neizšķirdams Tā Kunga miesu.
30Tādēļ jūsu starpā daudz ir vāji un neveseli, un daudz ir aizmiguši.
31Jo ja mēs paši sevi tiesātu, tad netaptu tiesāti.
32Bet kad mēs topam tiesāti, tad no Tā Kunga topam pārmācīti, lai ar pasauli netopam pazudināti.
33Tad nu, mani brāļi, kad jūs sanākat pie mielasta, tad gaidiet cits uz citu.
34Bet ja kas ir izsalcis, tas lai ēd mājās, lai jūs nesanākat par sodu. To citu es mācīšu, kad es nākšu.