📖 Psalmi 77
-
1
Asafa dziesma, dziedātāju vadonim Jedutunam. Es saucu ar savu balsi uz Dievu un brēcu, es saucu uz Dievu, un Viņš klausās uz mani.
-
2
Bēdu laikā es meklēju To Kungu, mana roka izstiepjas naktī un nenogurst, mana dvēsele negribās būt iepriecināma.
-
3
Kad es Dievu pieminu, tad es nopūšos; kad es apdomāju, tad mana sirds bēdājās. (Sela.)
-
4
Tu turi nomodā manas acis es esmu tā izmisis, ka nespēju runāt.
-
5
Es pieminu vecos laikus, senos gadus,
-
6
Es atminu savu dziesmu naktī, mana sirds ir domu pilna, mans gars meklē gaismu.
-
7
Vai tad Tas Kungs atstums mūžīgi un vairs nebūs žēlīgs?
-
8
Vai tad Viņa žēlastība mitēsies mūžam? Vai tā solīšana pagalam uz bērnu bērniem?
-
9
Vai tad Dievs ir aizmirsis žēlot? Vai Viņš aizslēdzis dusmībā Savu sirds žēlastību? (Sela.)
-
10
Tad es saku: tās ir manas bēdas; tā Visuaugstākā labā roka to var nogriezt.
-
11
Es pieminu Tā Kunga darbus, es tiešām pieminu Tavus brīnumus no veciem laikiem.
-
12
Es pārdomāju visus Tavus darbus un pieminu, ko Tu dari.
-
13
Ak Dievs, Tavs ceļš ir svēts; kur ir tāds liels Dievs, kā Tu, Dievs?
-
14
Tu esi tas stiprais Dievs, kas brīnumus dara; Savu spēku Tu esi darījis zināmu tautu starpā.
-
15
Savus ļaudis Tu esi atpestījis ar stipru elkoni, Jēkaba un Jāzepa bērnus. (Sela.)
-
16
Ūdeņi Tevi redzēja, ak Dievs! ūdeņi Tevi redzēja un drebēja, pat dziļumi trīcēja.
-
17
Biezie padebeši izgāza ūdeņus, augstie padebeši izlaida pērkonus, un Tavas bultas šaudījās.
-
18
Tavi pērkoni rūca viesulī, zibeņi apspulgoja zemi, zeme trīcēja un drebēja.
-
19
Tavs ceļš bija jūrā un Tavs gājums dziļos ūdeņos, un Tavas pēdas nebija manāmas.
-
20
Tu vadīji Savus ļaudis kā avju pulku caur Mozu un Āronu.