📖 Psalmi 74
-
1
Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?
-
2
Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.
-
3
Cel Savas kājas uz to mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.
-
4
Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.
-
5
Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.
-
6
Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.
-
7
Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.
-
8
Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.
-
9
Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.
-
10
Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu vārdu mūžam?
-
11
Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.
-
12
Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pestīšanu dara zemes virsū.
-
13
Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.
-
14
Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tai tautai tuksnesī.
-
15
Tu esi izšķēlis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.
-
16
Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
-
17
Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.
-
18
Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu vārdu.
-
19
Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.
-
20
Piemini derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.
-
21
Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu vārdu.
-
22
Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no tiem ģeķiem ik dienas.
-
23
Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.