📖 Psalmi 62
-
1
Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana.
-
2
Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos.
-
3
Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri?
-
4
Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.)
-
5
Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.
-
6
Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos,
-
7
Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu.
-
8
Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela.)
-
9
Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš.
-
10
Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.
-
11
Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens.
-
12
Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba.