📖 Psalmi 50
-
1
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
-
2
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
-
3
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
-
4
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
-
5
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
-
6
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
-
7
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
-
8
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
-
9
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
-
10
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
-
11
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
-
12
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
-
13
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
-
14
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
-
15
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
-
16
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
-
17
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
-
18
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
-
19
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
-
20
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
-
21
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
-
22
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
-
23
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.