📖 Psalmi 139
-
1
Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Kungs, Tu mani pārmani un pazīsti.
-
2
Tu zini manu sēdēšanu un celšanos, Tu noproti manas domas no tālienes.
-
3
Lai eju, lai guļu, Tu esi ap mani, un Tev zināmi visi mani ceļi.
-
4
Jo nav ne vārda uz manas mēles; redzi, Kungs, to visu Tu zini.
-
5
Tu meties ap mani aizmugurē un priekšā un turi Savu roku pār mani.
-
6
Šī atzīšana man ir visai brīnišķa un augsta, es to nevaru izprast.
-
7
Kur man būs aiziet no Tava Gara, un kur man būs bēgt no Tava vaiga?
-
8
Ja es kāptu debesīs, tad Tu tur esi; ja es nogultos ellē, redzi, Tu tur arīdzan esi.
-
9
Ja es ņemtu ausekļa spārnus un paliktu jūras galā.
-
10
Tad arī tur Tava roka mani vadīs, un Tava labā roka mani turēs.
-
11
Ja es sacītu: Lai tumsība mani apklāj un par nakti lai paliek gaisma ap mani:
-
12
Tad arī tumsība Tavā priekšā nebūtu tumša, un nakts spīdētu kā diena, tumsība būtu kā gaisma.
-
13
Jo Tu esi radījis manu iekšieni, Tu mani esi apsedzis manas mātes miesās.
-
14
Es Tev pateicos, ka es ļoti brīnišķi esmu darīts, brīnišķi ir Tavi darbi, un mana dvēsele to it labi zin.
-
15
Mani kauli Tev nebija apslēpti, kad es slepenībā tapu darīts, kad es tapu iztaisīts zemes dziļumos.
-
16
Tavas acis redzēja mani, vēl neiztaisītu pīti, un visas nākamās dienas bija rakstītas Tavā grāmatā, kad vēl nebija nevienas.
-
17
Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs! Cik liels ir viņu skaits!
-
18
Kad tās jāskaita, tad viņu vairāk nekā smiltis. Es uzmostos un vēl esmu pie Tevis.
-
19
Ak Dievs, kaut Tu bezdievīgo nokautu, un kaut asinsvainīgie no manis atstātos.
-
20
Tie par Tevi runā ar negantību un Tavi ienaidnieki lepojās ar viltu.
-
21
Vai man nebūs ienīdēt, kas Tevi, Kungs, ienīst, un ieriebt, kas pret Tevi ceļas?
-
22
Ienīdēt es tos ienīstu, tie man ir ienaidnieki.
-
23
Pārbaudi mani, ak Dievs, un atzīsti manu sirdi, izmeklē mani un atzīsti manas domas,
-
24
Un redzi, vai es esmu negantā ceļā, un vadi mani uz mūžīgu ceļu.