📖 Psalmi 104
-
1
Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
-
2
Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
-
3
Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
-
4
Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
-
5
Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
-
6
Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
-
7
No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
-
8
Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
-
9
Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
-
10
Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
-
11
Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
-
12
Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
-
13
Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
-
14
Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
-
15
Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
-
16
Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Libānus, ko Viņš ir dēstījis.
-
17
Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
-
18
Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
-
19
Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
-
20
Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
-
21
Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
-
22
Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
-
23
Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
-
24
Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, — zeme ir Tava padoma pilna.
-
25
Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
-
26
Tur iet lielas laivas un levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
-
27
Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
-
28
Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
-
29
Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
-
30
Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
-
31
Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
-
32
Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
-
33
Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
-
34
Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
-
35
Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.