1Un Dievs sacīja uz Jēkabu: celies un ej uz Bēteli un mīti tur, un taisi tur altāri tam Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēsava.
2Tad Jēkabs sacīja uz savu saimi un uz visiem, kas pie tā bija: metiet nost tos svešos dievus, kas pie jums, un šķīstaties un pārģērbjaties citās drēbēs.
3Ceļamies un ejam uz Bēteli, un tur es taisīšu altāri tam stipram Dievam, kas mani paklausījis bēdu dienā un pie manis bijis tai ceļā, ko esmu staigājis.
4Tad tie Jēkabam deva visus svešos dievus, kas bija viņu rokās, un tās ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka apakš tā ozola, kas ir pie Šehemes. Un tie gāja projām,
5Un Dievs uzsūtīja bailību tām pilsētām, kas viņiem bija visapkārt, tā ka tie Jēkaba bērniem nedzinās pakaļ.
6Un Jēkabs un visi ļaudis, kas bija ar viņu, nonāca Lūzā, kas ir Kanaāna zeme — tā ir Bētele.
7Un viņš tur uztaisīja altāri, un nosauca to vietu El-Bēteli, tāpēc, ka Dievs tam bija parādījies, kad tas no sava brāļa bēga.
8Un Debora, Rebekas zīdītāja, nomira un tapa aprakta pie Bēteles apakš tā ozola, kam vārdu viņš nosauca raudu ozols.
9Un Dievs atkal parādījās Jēkabam, kad tas no Mezopotamijas nāca, un Viņš to svētīja.
10Un Dievs uz to sacīja: “tavs vārds ir Jēkabs, — tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabs, bet — Israēls, būs tavam vārdam būt”, un Tas nosauca viņa vārdu Israēls.
11Un Dievs sacīja uz viņu: Es esmu Visuspēcīgais Dievs, — augļojies un vairojies, no tevis ļaudis un ļaužu pulki celsies, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
12Un šo zemi, ko Es Ābrahāmam un Īzakam esmu devis, Es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis Es došu šo zemi.
13Tad Dievs no tā uzbrauca uz augšu tanī vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
14Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi tanī vietā, kur viņš ar To bija runājis, vienu piemiņas akmeni, un viņš to apsvaidīja ar dzeramu upuri un lēja tur eļļu virsū.
15Un Jēkabs nosauca tās vietas vārdu, kur Dievs ar to bija runājis, Bēteli.
16Un tie izgāja no Bēteles, un tur vēl mazs ceļa gabals bija jāiet līdz Efratai, un Rahēle dzemdēja, un viņai nācās grūti dzemdēt;
17Un kad viņai dzemdēšana tik grūti nācās, tad tā bērnu saņēmēja sacīja: nebīsties, jo šis tev arī būs dēls.
18Un kad viņai dvēsele izgāja, ka tā nomira, tad tā nosauca viņa vārdu Ben-Oni, bet viņa tēvs to nosauca Benjaminu.
19Un Rahēle nomira un tapa aprakta Efratas ceļmalā, — tā ir Bētleme.
20Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi uz viņas kapa; šī ir Rahēles kapa zīme līdz šai dienai.
21Tad Israēls aizgāja un uzcēla savu telti viņpus Eder torņa.
22Un notikās, kad Israēls tai zemē dzīvoja, tad Rūbens piegāja un gulēja pie Bilhas, sava tēva liekās sievas, un Israēls to dzirdēja. Un Jēkaba dēlu bija divpadsmit.
23Leas dēli bija Rūbens, Jēkaba pirmdzimtais, un Simeons un Levis un Jūda un Īsašars un Zebulons,
24Rahēles dēli bija Jāzeps un Benjamins.
25Bilhas, Rahēles kalpones, dēli bija Dans un Naftalis.
26Un Zilfas, Leas kalpones, dēli bija Gads un Ašers. Šie ir Jēkaba dēli, kas tam dzima Mezopotamijā.
27Un Jēkabs nāca pie Īzaka, sava tēva, uz Mamri pie Kirjat-Arbas, tā ir Hebrone, kur Ābrahāms un Īzaks kā svešinieki bija mituši.
28Un Īzaka dzīvība bija simts un astoņdesmit gadi.
29Un Īzaks izlaida garu un nomira un tapa piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un diezgan dzīvojis, un viņa dēli Ēsavs un Jēkabs viņu apraka.