1Tad Ābrams aizgāja no Ēģiptes uz (Kanaāna) dienvidus zemi, viņš ar savu sievu un ar visu, kas viņam bija, un Lats līdz ar viņu.
2Un Ābrams bija ļoti bagāts ar lopiem, ar sudrabu un ar zeltu.
3Un viņš gāja savu ceļu no dienvidus zemes uz Bēteli līdz tai vietai, kur iesākumā viņa telts bija starp Bēteli un starp Aju,
4Līdz tā altāra vietai, ko viņš iesākumā bija cēlis; un Ābrams tur piesauca Tā Kunga vārdu.
5Un Latam, kas Ābramam gāja līdz, bija arīdzan avis un vērši un teltis.
6Un tā zeme tos nepanesa, ka varētu kopā dzīvot, jo viņu manta bija liela, un tie nevarēja kopā dzīvot.
7Un strīdus cēlās starp Ābrama lopu ganiem un Lata lopu ganiem; un Kanaānieši un Ferezieši dzīvoja tolaik tai zemē.
8Tad Ābrams sacīja uz Latu: lūdzams, lai jel strīdus nav starp mani un tevi, un starp maniem ganiem un taviem ganiem, jo mēs esam brāļi.
9Vai visa zeme nav tavā priekšā? Atšķiries jel no manis; ja tu gribi pa kreiso roku, tad es gribu pa labo, bet ja tu gribi pa labo roku, tad es iešu pa kreiso.
10Un Lats pacēla savas acis un redzēja visu Jordānes apgabalu, ka tas bija bagāts ar ūdeni, (pirms nekā Tas Kungs Sodomu un Gomoru izpostīja), tā kā Tā Kunga dārzs, itin kā Ēģiptes zeme, kamēr nāk līdz Coārai.
11Tad Lats izredzējās visu Jordānes apgabalu, un Lats aizgāja pret rītiem, un tie šķīrās viens no otra.
12Ābrams dzīvoja Kanaāna zemē, un Lats dzīvoja Jordānes apgabala pilsētās un cēla savas teltis līdz Sodomai.
13Bet Sodomieši bija ļauni un ļoti grēcīgi pret To Kungu.
14Un Tas Kungs sacīja uz Ābramu, kad Lats no viņa bija šķīries: pacel jel savas acis un lūko no tās vietas, kur tu esi, uz ziemeļa pusi un uz dienvidiem un uz rītiem un uz jūru.
15Jo visu to zemi, ko tu redzi, Es došu tev un tavam dzimumam mūžīgi.
16Un Es darīšu tavu dzimumu tā kā zemes pīšļus, ja kas varēs izskaitīt zemes pīšļus, tas varēs izskaitīt arī tavu dzimumu.
17Celies, pārstaigā to zemi krustām šķērsām, jo tev Es to gribu dot.
18Un Ābrams cēla teltis un nāca un dzīvoja starp Mamres ozoliem pie Hebrones, un uztaisīja tur Tam Kungam altāri.