1Un Dāvids uztaisīja sev namus Dāvida pilsētā un sataisīja vietu Dieva šķirstam un tam uzcēla telti.
2Tad Dāvids sacīja: neviens lai nenes Dieva šķirstu kā vien Levīti, jo tos Tas Kungs ir izredzējis, nest Dieva šķirstu un Viņam kalpot mūžīgi.
3Un Dāvids sapulcēja visu Israēli uz Jeruzālemi, novest Dieva šķirstu savā vietā, ko viņš tam bija sataisījis.
4Un Dāvids sasauca Ārona bērnus un Levītus:
5No Kohāta bērniem virsnieku Uriēli ar saviem brāļiem, simt un divdesmit;
6No Merarus bērniem virsnieku Asaju ar saviem brāļiem, divsimt un divdesmit;
7No Geršoma bērniem virsnieku Joēli ar saviem brāļiem, simt un trīsdesmit.
8No Elicafana bērniem virsnieku Šemaju ar saviem brāļiem, divsimt;
9No Hebrona bērniem virsnieku Eliēli ar saviem brāļiem, astoņdesmit;
10No Uziēļa bērniem virsnieku Aminadabu ar saviem brāļiem, simt un divpadsmit.
11Un Dāvids aicināja priesterus Cadoku un Abjataru, un Levītus Uriēli, Asaju un Joēli, Šemaju un Eliēli un Aminadabu
12Un uz tiem sacīja: jūs Levītu tēvu namu virsnieki, svētījaties paši ar saviem brāļiem un atvedat Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu, kur es tam vietu sataisījis.
13Jo viņu reiz, kad jūs klāt nebijāt, Tas Kungs, mūsu Dievs, izlauza robu mūsu starpā, tāpēc ka To nemeklējām, kā pienācās.
14Tad tie priesteri un Levīti svētījās, atvest Tā Kunga, Israēla Dieva, šķirstu.
15Un Levītu bērni nesa Dieva šķirstu, itin kā Mozus bija pavēlējis pēc Tā Kunga vārda, ar kārtīm uz saviem kamiešiem.
16Un Dāvids pavēlēja Levītu virsniekiem sarīkot savus brāļus, tos dziedātājus, ar spēlēm, ar soma stabulēm, ar koklēm un pulkstenīšiem, skaņi dziedāt un balsi pacelt ar prieku.
17Tad Levīti iecēla Hemanu, Joēļa dēlu, un no viņa brāļiem Asafu, Berehijas dēlu, un no Merarus bērniem, saviem brāļiem, Etanu, Kušajas dēlu,
18Un ar šiem savus brāļus no otras kārtas, Zahariju, Benu un Jaāziēli un Šemiramotu un Jehiēli un Unniju, Eliābu un Benaju un Maāseju un Matitiju un Elifeleju un Mikneju un ObedEdomu un Jeīeli, tos vārtu sargus.
19Un dziedātāji bija Hemans, Asafs un Etans, skandinādami ar vara pulkstenīšiem,
20Un Zaharija un Aziēls un Šemiramots un Jehiēls un Unnus un Elijabs un Maāseja un Benaja ar smalki skanīgām soma stabulēm,
21Un Matitija un Elivelejus un Mikneja un ObedEdoms un Jeīels un Azazija, priekšā dziedādami ar astoņu stīgu koklēm.
22Un Kenanija bija Levītu vadonis, (dziesmas) uzņemt, viņš tos mācīja uzņemt, jo viņš bija saprātīgs.
23Un Berehija un Elkanus bija šķirsta vārtu sargi.
24Un Šebanija un Jehošafats un Netaneēls un Amasajus un Zaharija un Benaja un Eliēzers, tie priesteri, pūta trumetes Dieva šķirsta priekšā, un ObedEdoms un Jehija bija šķirsta vārtu sargi.
25Tā Dāvids un Israēla vecaji un virsnieki pār tūkstošiem nogāja, atvest Tā Kunga derības šķirstu no ObedEdoma nama ar prieku.
26Un kad Dievs tiem Levītiem palīdzēja, kas Tā Kunga derības šķirstu nesa, tad tie upurēja septiņus vēršus un septiņus aunus.
27Un Dāvids bija ģērbies nātnu svārkos un tāpat visi Levīti, kas to šķirstu nesa, un tie dziedātāji un Kenanija, tas dziedātāju vadonis; Dāvidam bija arī linu plecusega.
28Tā viss Israēls nesa augšām Tā Kunga derības šķirstu ar gavilēšanu un bazūņu skaņu un ar trumetēm un ar pulkstenīšiem, un spēlēja ar soma stabulēm un koklēm.
29Un kad Tā Kunga derības šķirsts nonāca Dāvida pilī, tad Mihale, Saula meita, skatījās pa logu ārā un redzēja ķēniņu Dāvidu dejojam un spēlējam, un tā to nicināja savā sirdī.