1Kad nu mūris bija uztaisīts, tad es iecēlu durvis, un vārtu sargi un dziedātāji un Levīti tapa iecelti,
2Un es pavēlēju savam brālim Hananijam un Hananum, Jeruzālemes pils virsniekam, (jo tas bija uzticams vīrs un dievbijīgs pār daudziem),
3Un uz tiem sacīju: Lai Jeruzālemes vārti netop atdarīti, pirms saule nesilda, un tiem vēl klāt esot durvis lai atkal aizslēdz un aizšauj. Un Jeruzālemes iedzīvotājus ieceļat par sargiem, ikkatru uz savu vakti un ikkatru savam namam pretim.
4Bet pilsēta bija plata un liela un ļaužu tur bija maz un nami nebija uzcelti,
5Tad mans Dievs man iedeva sirdī, sapulcināt virsniekus un priekšniekus un tos ļaudis, lai sarakstītu radu rakstus. Un es atradu vienu radu rakstu grāmatu par tiem, kas pirmie bija pārnākuši, un es atradu, ka tur tā bija rakstīts:
6Šie ir tie valsts bērni, kas bija pārnākuši no tā cietuma, kur NebukadNecars, Bābeles ķēniņš, tos bija aizvedis, un kas ir griezušies atpakaļ uz Jeruzālemi un uz Jūdu, ikviens savā pilsētā;
7Kas nākuši ar Zerubabeli, ar Ješua, Nehemiju, Azariju, Raāmiju, Naēmanu, Mordohaju, Bilšanu, Misperetu, Bigvaju, Nehumu, Baānu. Šis ir Israēla vīru skaits.
8Paroša bērni bija divtūkstoš simt septiņdesmit divi;
9Šefatijas bērni: trīssimt septiņdesmit divi;
10Āraha bērni: sešsimt piecdesmit divi;
11PahatMoaba bērni, no Ješua un Joaba bērniem: divtūkstoš astoņsimt astoņpadsmit;
59Šefatijas bērni, Hattila bērni, Pohereta bērni no Cebaīm, Amija bērni,
60Dieva nama kalpotāju un Salamana kalpu bērnu bija pavisam trīssimt deviņdesmit divi.
61Un šie pārnāca līdz no TelMelahas, TelHaršas, Ķeruba, Adona, Immera. Bet tie sava tēva namu un savu dzimumu nevarēja pierādīt, vai tie bija no Israēla.
63Un no priesteriem: Habaja bērni, Koca bērni, Barzilaja bērni, kas no Barzilaja, tā Gileādieša, meitām sievu bija ņēmis, un pēc viņa vārda bija nosaukts.
64Šie savus radu rakstus meklēja bet neatrada; tāpēc tie no priestera amata tapa atmesti.
65Un zemes soģis uz tiem sacīja: lai neēd no tā vissvētākā, tiekams priesteris celtos ar urim un tumim.
66Visa šī draudze bija kopā: četrdesmit divi tūkstoši trīssimt sešdesmit,
67Bez kalpiem un kalponēm, — šo bija septiņtūkstoš trīssimt trīsdesmit septiņi. Un tiem bija divsimt četrdesmit pieci dziedātāji un dziedātājas.
68Viņu zirgu bija septiņsimt trīsdesmit seši, viņu zirgēzeļu divsimt četrdesmit pieci,
70Un no cilts virsniekiem šie deva ko pie tā darba: zemes soģis piemeta pie tās mantas tūkstoš zelta gabalus, piecdesmit bļodas un piecsimt trīsdesmit priesteru svārkus.
71Un no cilts virsniekiem piemeta pie tās mantas uz to darbu divdesmit tūkstoš zelta gabalus un divtūkstoš divsimt mārciņas sudraba.
72Un ko tie citi ļaudis meta, tas bija divdesmit tūkstoš zelta gabali un divtūkstoš mārciņas sudraba un sešdesmit septiņi priesteru svārki.
73Un priesteri un Levīti un vārtu sargi un dziedātāji un tie ļaudis un tie Dieva nama kalpotāji un viss Israēls dzīvoja savās pilsētās.