1Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un ļaužu vecaji sarunājās pret Jēzu, ka Viņu nonāvētu.
2Un Viņu saistīja, aizveda un nodeva zemes valdītājam Pontium Pilātam.
3Kad Jūdas, kas Viņu nodeva, redzēja, ka Viņš bija pazudināts; tad tas tam bija žēl, un tas atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstiem priesteriem un vecajiem,
4Un sacīja: “Es esmu grēkojis, nenoziedzīgas asinis nododams.” Bet tie sacīja: “Kas mums par to, bēdas? Raugi tu pats.”
5Un sudraba gabalus Dieva namā nometis, tas aizgāja un pakārās.
6Bet augstie priesteri sudraba gabalus ņēma un sacīja: “Tas nepieklājās, ka mēs tos metam Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.”
7Bet tie sarunājās un par tiem pirka podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8Tāpēc tas tīrums ir nosaukts asins tīrums līdz šai dienai.
9Tad ir piepildīts, ko pravietis Jeremija runājis sacīdams: “Un tie ir ņēmuši trīsdesmit sudraba gabalus, maksu par To Visdārgāko, ko tie pirkuši no Israēla bērniem;
10Un tos devuši par podnieka tīrumu, kā Tas Kungs man ir pavēlējis.”
11Bet Jēzus stāvēja zemes valdītāja priekšā, un zemes valdītājs Viņam vaicāja un sacīja: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Bet Jēzus uz viņu sacīja: “‹Tu to saki.›”
12Un kad viņš no augstiem priesteriem un vecajiem tapa apsūdzēts, viņš nekā neatbildēja.
13Tad Pilāts uz Viņu saka: “Vai Tu nedzirdi, cik briesmīgi tie pret Tevi liecina?”
14Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka zemes valdītājs it ļoti brīnījās.
15Bet svētkos zemes valdītājs bija ieradis ļaudīm atlaist vienu cietumnieku, kādu tie gribēja.
16Bet to brīdi tam bija viens zināms cietumnieks, Baraba vārdā.
17Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kas top saukts Kristus?”
18Jo viņš zināja, ka tie To no skaudības bija nodevuši.
19Bet viņam uz soģa krēsla sēžot, viņa sieva pie tā sūtīja un sacīja: “Pielūko, ka tev nekas nav ar šo taisno, jo es šo nakti sapnī daudz esmu cietusi Viņa dēļ.”
20Bet augstie priesteri un vecaji pārrunāja ļaudis, izlūgties Barabu, bet Jēzu nokaut.
21Un zemes valdītājs atbildēja un uz tiem sacīja: “Kuru jūs gribat no šiem diviem, lai es jums atlaižu?” Bet tie sacīja: “Barabu.”
22Tad Pilāts uz tiem saka: “Ko tad lai es daru ar Jēzu, kas top saukts Kristus?” Tie visi saka: “Sit To krustā.”
23Bet zemes valdītājs sacīja: “Ko tad Viņš ļauna darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca un sacīja: “Sit To krustā.”
24Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nenieka nespēja izdarīt, bet ka jo liels troksnis cēlās, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā un sacīja: “Es esmu nenoziedzīgs pie Šī Taisnā asinīm; raugāt paši!”
25Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: “Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem.”
26Tad viņš tiem Barabu atlaida, bet Jēzu šauta un nodeva, ka taptu krustā sists.
27Tad zemes valdītāja karavīri ņēma Jēzu pie sevis tiesas namā, un sasauca ap Viņu visu pulku.
28Un tie Viņu noģērba un Viņam aplika purpura mēteli,
29Un ērkšķu kroni nopinuši lika uz Viņa galvu un deva Tam niedri labajā rokā, un locīja ceļus Viņa priekšā, Viņu apsmēja un uz Viņu sacīja: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!”
30Un tie Viņam spļāva acīs, ņēma niedri un sita Viņa galvu.
31Un kad Viņu bija apmēdījuši, tad tie Viņam novilka mēteli un Tam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu noveda, ka taptu krustā sists.
32Bet iziedami tie atrada vienu cilvēku no Kirenes, vārdā Sīmani; to tie spieda, Viņam krustu nest.
33Un nākuši uz to vietu, ko sauc par Golgatu, tas ir pieres vieta,
34Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert.
35Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”
36Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.
37Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
38Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
39Bet tie, kas gāja garām, zaimoja Viņu, kratīja savas galvas
40Un sacīja: “Tu, kas Dieva namu noplēsi un trijās dienās atkal uztaisi, atpestī pats Sevi; ja Tu esi Dieva Dēls, tad kāp no krusta zemē.”
41Tāpat arī augstie priesteri Viņu apmēdīja līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem un sacīja:
42“Citus Viņš pestījis un Sevi pašu nevar pestīt. Ja Viņš Israēla Ķēniņš, lai Viņš nu nokāpj no krusta; tad mēs Viņam ticēsim.
43Viņš Dievam ir uzticējies, lai Tas Viņu atpestī, ja tas Tam tīk; to Viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.”
44To Viņam arī slepkavas pārmeta, kas līdz ar Viņu bija krustā sisti.
45Bet no sestās stundas metās tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
46Bet ap devīto stundu Jēzus brēca lielā brēkšanā un sacīja: “‹Eli, Eli, lama zabahtani?›” tas ir: ‹Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?›
47Bet citi no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: “Šis sauc Eliju.”
48Un tūlīt viens no tiem notecēja un sūkli ņēmis to pildīja ar etiķi un lika uz niedri un Viņu dzirdīja.
49Bet citi sacīja: “Gaidi, lūkosim, vai Elija nāks un Viņu pestīs.”
50Bet Jēzus atkal lielā brēkšanā brēcis izlaida dvēseli.
51Un redzi, priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa divējos gabalos no augšas līdz zemei, un zeme trīcēja, un akmens kalni plīsa,
52Un kapi atdarījās, un daudz miesu no svētiem, kas gulēja, cēlās augšām.
53Un no kapiem izgājuši pēc Viņa augšām celšanās tie nāca svētā pilsētā un parādījās daudziem.
54Bet kapteinis un tie, kas pie Viņa bija un Jēzu sargāja, redzēdami zemes trīcēšanu un kas tur notika, ļoti izbijās un sacīja: “Patiesi, Šis bija Dieva Dēls.”
55Bet tur bija daudz sievas, kas Jēzum bija pakaļ gājušas no Galilejas un Viņam kalpojušas; tās skatījās no tālienes.
56Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un tā Cebedeja dēlu māte.
57Bet vakarā nāca viens bagāts cilvēks no Arimatijas, Jāzeps vārdā, kas arī bija Jēzus māceklis.
58Šis nogājis pie Pilāta izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja, tās dot.
59Un Jāzeps miesas ņēmis ietina smalkā audeklī,
60Un ielika savā jaunā kapā, ko viņš klintī bija izcirtis, un lielu akmeni priekš kapa durvīm pievēlis, viņš aizgāja.
61Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, tās apsēdās kapam pretī.
62Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisīšanas dienas, augstie priesteri un farizeji pie Pilāta sapulcējās
63Un sacīja: “Kungs, mēs atminamies, ka Šis viltnieks vēl dzīvs būdams sacīja: “‹Pēc trim dienām Es gribu augšāmcelties.›”
64Tāpēc pavēli, ka kaps stipri top apsargāts līdz trešai dienai, ka Viņa mācekļi naktī nenāk un Viņu nenozog, un ļaudīm nesaka: “Viņš no miroņiem ir augšāmcēlies.” Un pēdējā viltība būs sliktāka nekā pirmā.”
65Bet Pilāts uz tiem sacīja: “Te jums ir sargi, ejat un sargājiet, kā zinādami.”
66Tie nogāja un apsargāja kapu ar sargiem un aizzieģelēja akmeni.