2Itin kā ir rakstīts pie praviešiem: “Redzi, Es sūtu Savu eņģeli Tavā priekšā, kam būs sataisīt Tavu ceļu;”
3“Saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.”
4Notikās, ka Jānis kristīja tuksnesī un sludināja kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.
5Un pie viņa izgāja visa Jūdu zeme un visi Jeruzālemes ļaudis; un tie no viņa tapa kristīti Jordānes upē, izsūdzēdami savus grēkus.
6Un Jānis bija apģērbies ar kamieļu spalvas drēbēm un ādas jostu ap saviem gurniem, un ēda siseņus un kameņu medu;
7Un sludināja sacīdams: “Viens jo spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, kam es neesmu cienīgs locīdamies atraisīt Viņa kurpju siksnas.
8Es gan jūs esmu kristījis ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.”
9Un notikās tanīs dienās, ka Jēzus nāca no Nacaretes iekš Galilejas un Jordānē no Jāņa tapa kristīts.
10Un tūdaļ no ūdens izkāpdams Viņš redzēja debesis atvērtas un Garu kā balodi uz Sevi nolaižamies.
11Un balss notika no debesīm: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts.”
12Un Tas Gars Viņu tūdaļ aizveda tuksnesī.
13Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas un tapa kārdināts no sātana un bija pie zvēriem. Un eņģeļi Viņam kalpoja.
14Bet pēc tam, kad Jānis bija nodots, Jēzus nāca uz Galileju, sludinādams Dieva evaņģēliju
15Un sacīdams: “‹Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriežaties no grēkiem un ticat uz evaņģēliju.›”
16Un pie Galilejas jūras staigādams, Viņš redzēja Sīmani un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā metam; jo tie bija zvejnieki.
17Un Jēzus uz tiem sacīja: “‹Nāciet Man pakaļ, un Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.›”
18Un tūdaļ savus tīklus atstājuši, tie Viņam gāja pakaļ.
19Un no turienes maķenīt pagājis, Viņš redzēja Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, viņa brāli, un tos laivā tīklus lāpām.
20Un tūdaļ Viņš tos aicināja. Un savu tēvu Cebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, tie nogāja Viņam pakaļ.
21Un tie nāca Kapernaūmā. Un tūdaļ sabatā Viņš iegāja sinagogā un mācīja.
22Un tie izbrīnījās par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja tā kā pats varenais un nekā rakstu mācītāji.
23Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca
24Sacīdams: “Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis, mūs nomaitāt? Mēs Tevi pazīstam, kas Tu esi, Tas Dieva Svētais.”
25Un Jēzus viņu apdraudēja sacīdams: “‹Paliec klusu› ‹un izej no tā.›”
26Un to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.
27Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā apjautājās sacīdami: “Kas tas ir? Kas tā tāda jauna mācība? Jo Viņš ar varu pat nešķīstiem gariem pavēl, un tie Viņam paklausa.”
28Un tūdaļ Viņa slava izgāja visapkārt pa Galilejas tiesu.
29Un no sinagogas izgājuši, tie tūdaļ nāca Sīmaņa un Andreja namā ar Jēkabu un Jāni.
30Un Sīmaņa sievas māte gulēja ar drudzi, un tie Viņam tūdaļ par to sacīja.
31Un piegājis Viņš to uzcēla un to ņēma pie rokas, un drudzis tūlīt no tās atstājās, un viņa tiem kalpoja.
32Un kad vakars metās, un saule bija nogājusi, tad tie pie Viņa nesa visādus neveselus un velna apsēstus.
33Un visa pilsēta priekš durvīm bija sapulcējusies.
34Un Viņš dziedināja daudz neveselus no dažādām slimībām un izdzina daudz velnus, un Viņš tiem velniem neļāva runāt, jo tie Viņu pazina.
35Un no rīta gaiļos Viņš cēlās un izgāja; un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.
36Un Sīmanis līdz ar tiem, kas pie Viņa bija, Viņam steidzās pakaļ.
37Un Viņu atraduši, tie uz Viņu sacīja: “Visi Tevi meklē.”
38Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Noejam tuvējos miestos, ka Es tur arīdzan sludināju; jo tāpēc Es esmu izgājis.›”
39Un Viņš sludināja viņu sinagogās pa visu Galileju un izdzina velnus.
40Un viens spitālīgs nāca pie Viņa, Viņu lūgdams un Viņa priekšā ceļos mezdamies un uz Viņu sacīdams: “Ja Tu gribi, tad Tu mani vari šķīstīt.”
41Un Jēzus sirdī aizkustināts roku izstiepa, to aizskāra un uz to sacīja: “‹Es gribu, topi šķīsts.›”
42Un Viņam runājot tūlīt spitālība no tā nogāja, un tas palika šķīsts.
43Un Viņš to apdraudēja un to tūlīt aizdzina
44Un uz to sacīja: “‹Raugi, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un nones par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir pavēlējis, viņiem par liecību.›”
45Bet tas izgājis iesāka daudz pasludināt un šo lietu izpaust, tā ka Jēzus ļaudīm redzot vairs nevarēja ieiet pilsētā. Bet Viņš bija laukā vientuļās vietās, un no visām malām tie nāca pie Viņa.