1Piecpadsmitā ķeizara Tiberijus valdīšanas gadā, kad Pontius Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērodus valdnieks Galilejā un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonites tiesā un Lizanijs valdnieks Abilenē,
2Apakš augstiem priesteriem Annas un Kajafas, Dieva vārds notika uz Jāni, Zaharijas dēlu, tuksnesī.
3Un viņš gāja pa visu Jordānes apgabalu, sludinādams kristību uz atgriešanos no grēkiem par grēku piedošanu.
4Itin kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā, kas saka: “Saucēja balss tuksnesī: “Sataisiet Tā Kunga ceļu, dariet līdzenas Viņa takas.
5Visas ielejas lai top pildītas, un visi kalni un pakalni lai top zemoti, un kas nelīdzens, lai top līdzens, un kas celmains, par staigājamu ceļu;
6Un visa miesa redzēs Tā Kunga pestīšanu.””
7Tāpēc viņš sacīja uz ļaudīm, kas izgāja, ka no viņa tiktu kristīti: “Jūs odžu dzimums, kas jums ir rādījis izbēgt no nākamās dusmības?
8Tāpēc nesiet pienākamus atgriešanās augļus; un nesākat savā prātā sacīt: “Mums ir Ābrahāms par tēvu.” Jo es jums saku, ka Dievs no šiem akmeņiem Ābrahāmam spēj bērnus radīt.
9Jau arī cirvis kokiem pie saknes pielikts; tāpēc ikkatrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un ugunī iemests.”
10Un ļaudis tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?”
11Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav; un kam ir barība, lai dara tāpat.”
12Bet arī muitnieki nāca, ka liktos kristīties, un uz to sacīja: “Mācītāj, ko mums būs darīt?”
13Un viņš uz tiem sacīja: “Neņemiet vairāk, nekā jums ir nospriests.”
14Bet arī karavīri tam jautāja un sacīja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš uz tiem sacīja: “Nedariet nevienam pāri, neapmelojiet nevienu un esat mierā ar savu algu.”
15Bet ļaudīm gaidot un visiem savā prātā par Jāni domājot, vai tas neesot Kristus,
16Jānis visiem atbildēja sacīdams: “Es jūs gan kristīju ar ūdeni, bet Viens nāks, spēcīgāks, nekā es, Tam es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni;
17Tam vēteklis rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caur caurim un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās ar neizdzēšamu uguni.”
18Arī vēl daudz citu ko mācīdams, viņš pasludināja ļaudīm prieka vēsti.
19Bet Hērodus, viens no četriem valdniekiem, no viņa pārmācīts Hērodijas, Filipa, sava brāļa, sievas dēļ, un visa ļauna dēļ, ko Hērodus bija darījis,
20Pie visa tā arī šo vēl darīja, ka Jāni ieslēdza cietumā.
21Un notikās, kad visi ļaudis tapa kristīti, un arī Jēzus bija kristīts un Dievu pielūdza, tad debesis atvērās,
22Un Svētais Gars nolaidās uz Viņu redzamā ģīmī kā balodis; un balss atskanēja no debesīm sacīdama: “Tu esi Mans mīļais Dēls, pie Tevis Man ir labs prāts.”
23Un Viņš pats, Jēzus, bija trīsdesmitā gadā un bija pēc ļaužu domām Jāzepa dēls, tas bija Ēlis dēls,
24Tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Janna, tas Jāzepa dēls,
25Tas Matatijas, tas Amosa, tas Naūma, tas Eslija, tas Nagaja dēls,
26Tas Mahāta, tas Matatijas, tas Semeina, tas Jāzepa, tas Jūdas dēls,
27Tas Joannas, tas Rezas, tas Zerubabeļa, tas Šealtiēļa, tas Nerija dēls,
28Tas Melhija, tas Addija, tas Kozama, tas Elmodama, tas Era dēls,
29Tas Jāzepa, tas Eliēzera, tas Joruma, tas Matata, tas Levija dēls,
30Tas Simeona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonana, tas Eliakima dēls,
31Tas Meleas, tas Menas, tas Matatas, tas Nātana, tas Dāvida dēls,
32Tas Isajus, tas Obeda, tas Boasa, tas Salma, tas Nahšona dēls,
33Tas Aminadaba, tas Rama, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas dēls,
34Tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nahora dēls,
35Tas Seruga, tas Regua, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelus dēls,
36Tas Kainana, tas Arfaksada, tas Šema, tas Noas, tas Lāmeha dēls,
37Tas Matuzalas, tas Enoha, tas Jareda, tas Mahalaleēla, tas Kainana dēls,