📖 Jonas grāmata 2
-
1
Un Jona pielūdza To Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera
-
2
Un sacīja: es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un Tu klausīji manu balsi.
-
3
Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri.
-
4
Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu.
-
5
Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, meldri apsedza manu galvu.
-
6
Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet Tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs.
-
7
Kad mana dvēsele iekš manis izmisa, tad es pieminēju To Kungu, un mana lūgšana nāca pie Tevis Tavā svētā namā.
-
8
Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību.
-
9
Bet es Tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā Kunga ir pestīšana.
-
10
Un Tas Kungs runāja uz to zivi, un tā izvēma Jonu malā.