📖 Ījaba grāmata 6
-
1
Ījabs atbildēja un sacīja:
-
2
Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
-
3
Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
-
4
Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
-
5
Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
-
6
Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
-
7
Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
-
8
Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
-
9
Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut Viņš Savu roku izstieptu un mani satriektu!
-
10
Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
-
11
Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
-
12
Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
-
13
Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav viss beidzies?
-
14
Kam žēlastība pret savu draugu izšķīst, tas arī Visuvarenā bijāšanu atmet.
-
15
Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
-
16
Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, —
-
17
Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
-
18
Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
-
19
Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
-
20
Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
-
21
Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
-
22
Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
-
23
Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
-
24
Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
-
25
Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
-
26
Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izmisuša vārdi.
-
27
Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
-
28
Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
-
29
Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
-
30
Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?