📖 Ījaba grāmata 41
-
1
Vai tu levijatanu vari ķert ar makšķeri, jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi?
-
2
Vai tu viņam riņķi māki likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas?
-
3
Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās?
-
4
Vai viņš derēs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu?
-
5
Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu, jeb viņu saistīsi savām meitām?
-
6
Vai zvejnieku biedrībā viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem?
-
7
Vai tu viņa ādu vari piedurt pilnu ar šķēpiem, jeb viņa galvu ar žebērkļiem?
-
8
Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi.
-
9
Redzi, tāda cerība ir velti; jau viņu ieraugot krīt gar zemi.
-
10
Neviens nav tik drošs, viņu kaitināt, — kas tad būtu, kas Man varētu celties pretim?
-
11
Kas Man ko laba papriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir apakš visām debesīm, tas Man pieder.
-
12
Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu.
-
13
Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt, kas līst viņa zobu starpā?
-
14
Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas.
-
15
Lepni ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zieģeli saspiesti kopā.
-
16
Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā.
-
17
Tie līp viens pie otra, un turas kopā, ka nešķiras.
-
18
Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari.
-
19
No viņa mutes šaujās ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec.
-
20
No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla.
-
21
Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes.
-
22
Viņa kakls ir visai stiprs, un viņa priekšā lec bailes.
-
23
Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt.
-
24
Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnu akmens.
-
25
Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, no bailēm tie paģībst.
-
26
Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis.
-
27
Dzelzs priekš viņa kā salmi, un varš kā sapraulējis koks.
-
28
Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelus.
-
29
Lielas bozes viņam ir kā pelus, viņš smejas, kad šķēps svelpj.
-
30
Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem.
-
31
Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā zalves virumu.
-
32
Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti.
-
33
Virs zemes cits viņam nav līdzinājams, viņš tāds radīts, ka nebīstas.
-
34
Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu lepno zvēru ķēniņš.