📖 Ījaba grāmata 4
-
1
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
-
2
Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, — kas varētu klusu ciest?
-
3
Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
-
4
Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
-
5
Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
-
6
Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
-
7
Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
-
8
Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
-
9
Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
-
10
Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
-
11
Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
-
12
Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
-
13
Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
-
14
Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
-
15
Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
-
16
Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
-
17
Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
-
18
Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu,—
-
19
Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kuru pamati pīšļos stāv, taps no kodēm maitāti.
-
20
Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
-
21
Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.