📖 Ījaba grāmata 38
-
1
Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
-
2
Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
-
3
Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
-
4
Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
-
5
Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
-
6
Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
-
7
Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
-
8
Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
-
9
Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
-
10
Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
-
11
Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāk, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
-
12
Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
-
13
Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
-
14
Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
-
15
Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
-
16
Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
-
17
Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
-
18
Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
-
19
Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa — kur ir viņas vieta?
-
20
Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
-
21
Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
-
22
Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
-
23
Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
-
24
Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
-
25
Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
-
26
Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
-
27
Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
-
28
Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
-
29
No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
-
30
Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
-
31
Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
-
32
Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā? Un Lielo Lāci pār saviem bērniem vadīt?
-
33
Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
-
34
Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
-
35
Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
-
36
Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
-
37
Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
-
38
Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
-
39
Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
-
40
Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
-
41
Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?