📖 Ījaba grāmata 34
-
1
Un Elihus atbildēja un sacīja:
-
2
Klausāties, gudrie, manu valodu, un prātīgie, atgriežat ausis pie manis;
-
3
Jo auss pārbauda vārdus, tā kā mute bauda barību.
-
4
Lai pārspriežam savā starpā, lai kopā atzīstam, kas ir labi.
-
5
Jo Ījabs saka: es esmu taisns, bet Dievs ir atņēmis manu tiesu.
-
6
Lai gan man taisnība, mani tura par melkuli, manas mokas ir nedziedinājamas, lai gan neesmu noziedzies.
-
7
Kur ir gan cilvēks, kā Ījabs, kas zaimošanu dzer kā ūdeni,
-
8
Un draudzējās ar ļaundarītājiem un staigā ar bezdievīgiem?
-
9
Jo viņš saka: cilvēkam nekā nepalīdz, ka tas mīļo Dievu.
-
10
Tādēļ, gudrie vīri, klausāties mani. Nevar būt, ka Dievs ir ļauns un Visuvarenais netaisns.
-
11
Jo Viņš cilvēkam maksā pēc viņa darba, un ikkatram liek klāties pēc viņa gājuma.
-
12
Patiesi, Dievs nedara ļauna, un Visuvarenais nepārgroza tiesu!
-
13
Kam pasaule ir pavēlēta, ja ne Viņam, un kas ir radījis visu zemi?
-
14
Ja Viņš Savu sirdi grieztu uz Sevi pašu vien, un Savu garu un Savu dvašu ņemtu pie Sevis:
-
15
Tad visa miesa kopā mirtu, un cilvēks taptu atkal par pīšļiem.
-
16
Ja nu tev ir saprašana, klausi to, ņem vērā manas valodas balsi.
-
17
Vai jel, kas taisnību ienīst, varēs vadīt? Kā tad tev bija tiesāt Vistaisnāko?
-
18
Viņu, kas uz ķēniņu var sacīt: tu netikli, un uz valdnieku: tu blēdi;
-
19
Kas neuzlūko valdnieku vaigu un neieredz bagātus vairāk nekā nabagus, jo tie visi ir Viņa roku darbs.
-
20
Acumirklī tie nomirst, un nakts vidū tautas top iztrūcinātas un iet bojā, un varenie top aizrauti un ne caur cilvēka roku.
-
21
Jo Viņa acis skatās uz cilvēka ceļiem, un Viņš redz visus viņa soļus.
-
22
Tumsas nav nedz nāves ēnas, kur ļaundarītāji varētu slēpties.
-
23
Viņam cilvēks ilgi nav jāmeklē, ka lai nāk uz tiesu Dieva priekšā.
-
24
Viņš satriec varenos bez izmeklēšanas un ieceļ citus viņu vietā.
-
25
Tāpēc ka Viņš zina viņu darbus, Viņš tos apgāž naktī, ka tie top satriekti.
-
26
Viņš tos šausta kā bezdievīgus, tādā vietā, kur visi redz.
-
27
Tāpēc ka tie no Viņa atkāpušies un nav apdomājuši visus Viņa ceļus.
-
28
Ka nabaga brēkšanai bija jānāk pie Viņa, un bēdīgā kliegšanu Viņš paklausīja.
-
29
Kad Viņš dod mieru, kas tad pazudinās? Kad Viņš Savu vaigu apslēpj, kas Viņu skatīs? Tā tas ir ar tautām, tā ar ikvienu cilvēku,
-
30
Lai nelieša cilvēks nevalda un tautai nav par valgiem.
-
31
Jo uz Dievu jāsaka: man bija jācieš, es vairs negrēkošu.
-
32
Ko es neredzu, to māci tu man; ja esmu darījis netaisnību, tad to vairs nedarīšu.
-
33
Vai Dievs lai atlīdzina pēc tava prāta? Jo tu neesi mierā! tad spriedi tu, ne es! Un ko tu taču māki sacīt!
-
34
Prātīgi ļaudis man sacīs, un ikviens gudrs vīrs, kas uz mani klausījies:
-
35
Ījabs runājis neprazdams, un viņa vārdi nav bijuši gudri.
-
36
Kaut Ījabs taptu pārbaudīts līdz galam, ka viņš runā, kā bezdievīgi ļaudis.
-
37
Jo viņš krauj grēku uz grēku, viņš mūsu priekšā zaimo un runā daudz pret Stipro Dievu.