📖 Ījaba grāmata 33
-
1
Bet tu, Ījab, klausi jel manu valodu un ņem vērā visus manus vārdus.
-
2
Redzi nu, es savas lūpas esmu atdarījis, mana mēle manā mutē runā.
-
3
Mani teikumi būs sirds taisnība, un manas lūpas skaidri izrunās, ko zinu.
-
4
Dieva Gars mani radījis, un tā Visuvarenā dvaša man devusi dzīvību.
-
5
Ja tu vari, atbildi man, taisies pret mani un nostājies.
-
6
Redzi, es piederu Dievam tā kā tu, no zemes es arīdzan esmu ņemts.
-
7
Redzi, iztrūcināt es tevi neiztrūcināšu, un mana roka pār tevi nebūs grūta.
-
8
Tiešām, tu esi runājis priekš manām ausīm, to vārdu balsi es esmu dzirdējis:
-
9
“Es esmu šķīsts, bez pārkāpšanas, es esmu skaidrs, un man nozieguma nav;
-
10
Redzi, Viņš atrod iemeslus pret mani, Viņš mani tura par Savu ienaidnieku;
-
11
Viņš manas kājas liek siekstā, Viņš apsargā visus manus ceļus.”
-
12
Redzi, tur tev nav taisnības; es tev atbildu, ka Dievs ir daudz augstāks pār cilvēku.
-
13
Kāpēc tu pret Viņu tiepies, kad Viņš neatbild par visiem Saviem darbiem?
-
14
Jo Dievs runā vienreiz, un vēl otrreiz, bet to neliek vērā.
-
15
Sapnī caur nakts parādīšanām, kad ciets miegs cilvēkiem uzkrīt, kad tie guļ savā gultā,
-
16
Tad Viņš atdara cilvēku ausi un apzieģelē, ko Viņš tiem grib mācīt.
-
17
Lai cilvēku novērš no nedarba un pasargā vīru no lepnības.
-
18
Lai izglābj viņa dvēseli no kapa un viņa dzīvību, ka nekrīt caur zobenu.
-
19
Viņš to arī pārmāca ar sāpēm gultā un lauž visus viņa kaulus.
-
20
Tā ka viņa sirds neņem pretī maizi, nedz viņa dvēsele kādu gardumu.
-
21
Viņa miesa nodilst, ka no tās nekā vairs neredz, un kauli nāk ārā, kas nebija redzami,
-
22
Un viņa dvēsele nāk tuvu pie bedres, un viņa dzīvība pie nāves sāpēm.
-
23
Ja tad pie viņa nāk vēstnesis, ziņas devējs kā viens no tūkstošiem, rādīt cilvēkam kas pareizi:
-
24
Tad Viņš tam ir žēlīgs. un saka: atpestī to, ka negrimst kapā, jo esmu atradis salīdzināšanu.
-
25
Tad viņa miesa būs zaļāka nekā jaunībā, tas nāks atkal pie savas jaunības dienām.
-
26
Tas lūgs Dievu, un Viņš to žēlos, — tas uzskatīs Dieva vaigu ar prieku, un Dievs cilvēkam atmaksās viņa taisnību.
-
27
Tad šis izteiks cilvēkiem un sacīs: es biju grēkojis un pārgrozījis tiesu, bet Viņš to man nav pielīdzinājis.
-
28
Viņš ir atpestījis manu dvēseli, ka tā negrimst kapā, un mana dzīvība redz gaišumu.
-
29
Redzi, to visu dara Stiprais Dievs divi un trīskārt cilvēkam,
-
30
Ka viņa dvēseli novērstu no kapa, ka tā taptu apgaismota dzīvības gaismā.
-
31
Liec vērā, Ījab, klausies mani, ciet klusu, un es runāšu.
-
32
Jeb, ja tev ir ko sacīt, tad atbildi man; runā, jo es labprāt redzētu tavu taisnību.
-
33
Ja nav, tad klausies mani, ciet klusu, un es tev mācīšu gudrību.