📖 Ījaba grāmata 23
-
1
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
-
2
Mana žēlošana vēl šodien ir skumīga, mana mocība ir smaga pie manas nopūšanās.
-
3
Ak kaut es zinātu, kā es Viņu varētu atrast, es gribētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
-
4
Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
-
5
Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
-
6
Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
-
7
Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
-
8
Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
-
9
Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
-
10
Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
-
11
Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
-
12
No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
-
13
Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
-
14
Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
-
15
Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
-
16
Stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un Visuvarenais mani iztrūcinājis.
-
17
Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.