📖 Ījaba grāmata 21
-
1
Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
-
2
Klausāties, klausāties manu valodu, un tā (jūs) mani iepriecināsiet.
-
3
Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
-
4
Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
-
5
Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
-
6
Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
-
7
Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
-
8
Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
-
9
Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
-
10
Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
-
11
Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
-
12
Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
-
13
Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā.
-
14
Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
-
15
Kas ir Visuvarenais, ka mēs Tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka To piesauktu?
-
16
(Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
-
17
Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
-
18
Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
-
19
Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
-
20
Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no Visuvarenā bardzības.
-
21
Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
-
22
Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
-
23
Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
-
24
Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
-
25
Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
-
26
Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
-
27
Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
-
28
Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
-
29
Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
-
30
Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
-
31
Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
-
32
Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
-
33
Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
-
34
Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.