📖 Ījaba grāmata 16
-
1
Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
-
2
Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
-
3
Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
-
4
Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
-
5
Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
-
6
Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
-
7
Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
-
8
Un mani darījis grumbainu, — tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
-
9
Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
-
10
Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
-
11
Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
-
12
Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
-
13
Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas iekšas un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
-
14
Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
-
15
Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
-
16
Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
-
17
Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
-
18
Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
-
19
Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
-
20
Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
-
21
Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
-
22
Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.