📖 Ījaba grāmata 15
-
1
Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
-
2
Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
-
3
Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
-
4
Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
-
5
Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
-
6
Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
-
7
Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
-
8
Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
-
9
Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
-
10
Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
-
11
Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
-
12
Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
-
13
Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
-
14
Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
-
15
Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
-
16
Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
-
17
Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
-
18
Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, —
-
19
Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, —
-
20
Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
-
21
Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
-
22
Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
-
23
Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klāt.
-
24
Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
-
25
Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret Visuvareno.
-
26
Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
-
27
Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
-
28
Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
-
29
(Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
-
30
Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
-
31
Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
-
32
Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
-
33
Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
-
34
Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
-
35
Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.