📖 Ījaba grāmata 11
-
1
Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
-
2
Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
-
3
Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
-
4
Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
-
5
Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
-
6
Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
-
7
Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
-
8
Viņa ir augstāka nekā debesis, — ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, — ko tu vari zināt?
-
9
Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
-
10
Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
-
11
Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, pat vērā nelikdams.
-
12
Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
-
13
Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, —
-
14
Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
-
15
Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
-
16
Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
-
17
Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
-
18
Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
-
19
Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
-
20
Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdējā dvaša.