1Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds.
2Tas bija iesākumā pie Dieva.
3Visas lietas ir darītas caur Viņu, un bez Viņa nekas nav darīts, kas ir darīts.
4Iekš Viņa bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaišums.
5Un gaišums spīd tumsībā, un tumsība to nesaņēma.
6Viens cilvēks bija no Dieva sūtīts, Jānis vārdā.
7Tas nāca liecības dēļ, ka dotu liecību par To Gaišumu, lai visi caur to ticētu.
8Viņš pats nebija gaišums, bet ka tas liecību dotu par To Gaišumu.
9Tam patiesam Gaišumam, kas ikvienu cilvēku apgaismo, bija nākt pasaulē.
10Viņš bija pasaulē, un pasaule ir caur Viņu darīta; bet pasaule Viņu nepazina.
11Viņš nāca pie savējiem, un šie Viņu neuzņēma.
12Bet cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva spēku, palikt par Dieva bērniem, tiem, kas tic uz Viņa Vārdu,
13Kas ne no asinīm, nedz no miesas gribēšanas, nedz pēc kāda vīra prāta, bet kas no Dieva dzimuši.
14Un Vārds tapa miesa un dzīvoja mūsu starpā, pilns žēlastības un patiesības, un mēs redzējām Viņa godību, tādu godību, kā Tā vienpiedzimušā Dēla no Tā Tēva.
15Jānis dod liecību par Viņu un sauc sacīdams: “Šis bija Tas, par ko es sacīju: kas nāk pēc manis, Tas ir bijis priekš manis. Viņš bija pirmāk nekā es.”
16Un no Viņa pilnuma mēs visi esam dabūjuši žēlastību uz žēlastību.
17Jo bauslība ir dota caur Mozu, žēlastība un patiesība ir notikusi caur Jēzu Kristu.
18Dievu neviens nekad nav redzējis: Vienpiedzimušais Dēls, Tēva klēpī būdams, Tas mums to ir stāstījis.
19Un šī ir Jāņa liecība, kad tie Jūdi no Jeruzālemes priesterus un Levītus sūtīja, lai tam jautā: “Kas tu esi?”
20Un viņš apliecināja un neliedzās, un apliecināja: “Es neesmu Kristus.”
21Un tie tam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elija?” Un viņš saka: “Neesmu.” “Vai tu esi tas Pravietis?” Un viņš atbildēja: “Nē”.
22Tad tie uz viņu sacīja: “Kas tu esi? lai atbildam tiem, kas mūs sūtījuši; ko tu saki par sevi pašu?”
23Viņš sacīja: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: sataisiet Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja sacījis.”
24Un tie izsūtītie bija no farizejiem.
25Un tie viņam jautāja un uz viņu sacīja: “Kāpēc tad tu kristī, kad tu neesi Tas Kristus, nedz Elija, nedz Pravietis?”
26Jānis tiem atbildēja un sacīja: “Es kristīju ar ūdeni; bet Tas jūsu vidū iestājies, ko jūs nepazīstat;
27Tas nāk pēc manis, un ir bijis priekš manis, Tam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.”
28Tas notika Betanijā viņpus Jordānes upes, kur Jānis kristīja.
29Otrā dienā Jānis Jēzu ierauga nākam un saka: “Redzi, Tas Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus.
30Šis ir Tas, par ko es esmu sacījis: pēc manis nāk vīrs, kas bijis priekš manis: jo Viņš bija pirmāk nekā es.
31Un es Viņu nepazinu: bet lai Viņš Israēlim taptu zināms, tāpēc es esmu nācis, kristīdams ar ūdeni.”
32Un Jānis deva liecību sacīdams: “Es redzēju Garu nolaižamies no debess kā balodi un paliekam uz Viņa.
33Un es Viņu nepazinu, bet kas mani sūtījis kristīt ar ūdeni, Tas uz mani sacīja: uz ko tu redzēsi Garu nolaižamies un paliekam, šis ir Tas, kas kristī ar Svēto Garu.
34Un es esmu redzējis un liecību devis, ka šis ir Tas Dieva Dēls.”
35Otrā dienā Jānis atkal stāvēja un divi no viņa mācekļiem,
36Un ieraudzījis Jēzu staigājam, viņš saka: “Redzi, Tas Dieva Jērs!”
37Un tie divi mācekļi viņu dzirdēja runājam un Jēzum gāja pakaļ.
38Un Jēzus atgriezdamies un tos redzējis pakaļ nākam, uz tiem saka: “‹Ko jūs meklējat?›” Un tie uz Viņu sacīja: “Rabbi, (tas ir tulkots: mācītājs,) kur Tu mājo?”
39Viņš uz tiem saka: “‹Nāciet un redziet.›” Tie nāca un redzēja, kur Viņš mājoja, un palika to dienu pie Viņa, un tas bija ap desmito stundu.
40Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, bija viens no tiem diviem, kas to no Jāņa bija dzirdējuši un Viņam gājuši pakaļ.
41Šis pirmais atrod savu brāli Sīmani un uz to saka: “Mēs to Mesiju esam atraduši (tas ir tulkots: Kristus).”
42Un viņš to veda pie Jēzus. Un Jēzus to uzlūkoja un sacīja: “‹Tu esi Sīmanis, Jonas dēls, tu tapsi saukts Kefas,›” tas ir tulkots: Pēteris.
43Otrā dienā Jēzus gribēja iziet uz Galileju un atrod Filipu un uz to saka: “‹Nāc Man pakaļ.›”
44Un Filips bija no Betsaidas, Andreja un Pētera pilsētas.
45Filips atrod Natanaēli un uz to saka: “Par ko Mozus bauslībā rakstījis un pravieši, To mēs esam atraduši, Jēzu no Nacaretes, Jāzepa dēlu.”
46Un Natanaēls uz to sacīja: “Vai no Nacaretes var būt kāds labums?” Filips uz to saka: “Nāc un redzi!”
47Jēzus redzēja Natanaēli nākam, un par to saka: “‹Redzi, patiesi viens Israēlietis, iekš kā viltības nav.›”
48Natanaēls uz Viņu saka: “Kā Tu mani pazīsti?” Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Es tevi redzēju, pirms Filips tevi aicināja, kad tu biji apakš vīģes koka.›”
49Natanaēls atbildēja un uz Viņu saka: “Rabbi, Tu esi Dieva Dēls, Tu esi Israēla Ķēniņš.”
50Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “‹Tādēļ tu tici, ka Es tev esmu sacījis: Es tevi redzēju apakš vīģes koka. Tu redzēsi lielākas lietas nekā tās. ›”
51Un Viņš uz to saka: “‹Patiesi, patiesi, Es jums saku: no šī laika jūs redzēsiet debesis atvērtas un Dieva eņģeļus uzkāpjam un nokāpjam uz To Cilvēka Dēlu.›”