1Jēzus Kristus parādīšana, ko Dievs Viņam ir devis, rādīt Saviem kalpiem to, kam būs notikt drīzumā, un ko Viņš ir zināmu darījis caur Savu eņģeli sūtīdams Savam kalpam Jānim.
2Tas ir apliecinājis Dieva vārdu un Jēzus Kristus liecību un visu, ko viņš redzējis.
3Svētīgs ir tas, kas to lasa, un tie, kas dzird šās praviešu mācības vārdus un patur, kas te ir rakstīts; — jo tas laiks ir tuvu.
4Jānis septiņām Dieva draudzēm, kas ir Āzijā: žēlastība lai ir jums un miers no Tā, kas ir un kas bijis un kas nāk; un no septiņiem gariem, kas ir Viņa goda krēsla priekšā;
5Un no Jēzus Kristus, kas ir Tas uzticīgais liecinieks, Tas pirmdzimtais no mirušiem un Tas valdītājs pār ķēniņiem virs zemes; kas mūs ir mīlējis un mūs mazgājis no mūsu grēkiem ar Savām asinīm,
6Un mūs darījis par ķēniņiem un priesteriem Savam Dievam un Tēvam: Viņam lai ir gods un vara mūžīgi mūžam! Āmen.
7Redzi, Viņš nāk ar padebešiem, un visas acis Viņu redzēs un tie, kas Viņu ir dūruši, un visas pasaules ciltis kauks Viņa priekšā. Tiešām, Āmen.
8‹Es esmu Alfa un Omega, Iesākums un Gals,› saka Tas Kungs Dievs, ‹kas ir un kas bijis un kas nāk, Visuvaldītājs.›
9Es Jānis, jūsu brālis un biedrs iekš Jēzus Kristus bēdām, valstības un pacietības, es biju salā, ko sauc Patmos, Dieva vārda dēļ un Jēzus Kristus liecības dēļ.
10Es biju garā Tā Kunga dienā un dzirdēju aiz manis stipru balsi kā bazūni,
11Sakām: ‹Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais; un ko tu redzi, to raksti grāmatā un sūti draudzēm, kas ir Āzijā, uz Efesu un uz Smirnu un uz Pergamu un uz Tiatiru un uz Sardu un uz Filadelfiju un uz Laodiķeu.›
12Un es apgriezos, balsi skatīties, kas ar mani runāja, un apgriezies es redzēju septiņus zelta lukturus,
13Un vidū starp septiņiem lukturiem vienu, līdzīgu Cilvēka Dēlam, apģērbtu ar gariem svārkiem un apjoztu ap krūtīm ar zelta jostu,
14Un Viņa galva un mati bija balti, tā kā balta vilna, tā kā sniegs, un Viņa acis bija tā kā uguns liesma;
15Un Viņa kājas bija varam līdzīgas, itin kā ceplī degošas, un Viņa balss tā kā lielu ūdeņu balss.
16Un Viņam bija labā rokā septiņas zvaigznes, un no Viņa mutes izgāja ass, abējās pusēs griezīgs zobens, un Viņa vaigs spīdēja, kā saule spīd savā spēkā.
17Un kad es Viņu redzēju, tad es nokritu pie Viņa kājām tā kā miris; un Viņš man uzlika Savu labo roku sacīdams: ‹nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais›
18‹Un Dzīvais. Es biju nomiris un redzi, Es esmu dzīvs mūžīgi mūžam. Un Man ir elles un nāves atslēgas.›
19‹Raksti, ko tu esi redzējis, to, kas nu ir, un to, kas pēc šim notiks,›
20‹Noslēpumu par septiņām zvaigznēm, ko tu esi redzējis Manā labā rokā, un septiņus zelta lukturus. Septiņas zvaigznes ir septiņu draudžu eņģeļi, un septiņi lukturi, ko tu esi redzējis, ir septiņas draudzes.›