1Kad nu Ezra tā lūdza un tā sūdzēja raudādams un nomezdamies Dieva nama priekšā, tad no Israēla pie viņa sapulcējās ļoti liela draudze vīru un sievu un bērnu; jo tie ļaudis raudāja lielā raudāšanā.
2Tad Šehanija, Jehiēla dēls no Elama bērniem, atbildēja un sacīja uz Ezru: mēs esam grēkojuši pret savu Dievu, ka esam apņēmuši svešas sievas no tās zemes ļaudīm, bet taču vēl būs cerības priekš Israēla.
3Derēsim tad nu derību ar savu Dievu, ka izdzenam visas sievas, un kas no tām ir dzimuši, pēc Tā Kunga padoma un pēc to ļaužu padoma, kas mūsu Dieva baušļus bīstas, un lai tad darām pēc bauslības.
4Celies, jo šī lieta tev piekrīt, un mēs būsim ar tevi; esi stiprs un izdari (to).
5Tad Ezra cēlās un lika priesteru un Levītu un visa Israēla virsniekiem zvērēt, darīt pēc šī vārda. Un tie zvērēja.
6Un Ezra cēlās Dieva nama priekšā un iegāja Johanana, Eliašiba dēla, kambarī, un tur nācis viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, jo viņš nobēdājās to aizvesto ļaužu pārkāpšanas dēļ.
7Un tie lika izsaukt pa Jūdu un Jeruzālemi pie visiem no cietuma pārnākušiem, sapulcēties Jeruzālemē.
8Un kas triju dienu starpā nenāktu pēc virsnieku un vecaju nosacīšanas, tā manta tapšot izdeldēta un pats izstumts no pārnākušo draudzes.
9Tad visi Jūda un Benjamina vīri triju dienu starpā sapulcējās Jeruzālemē, — tā bija tā divdesmitā diena devītā mēnesī, — un visi ļaudis sēdēja uz ielas priekš Dieva nama trīcēdami šās lietas dēļ un no stipra lietus.
10Tad priesteris Ezra cēlās un uz tiem sacīja: jūs esat apgrēkojušies, svešas sievas apņemdami, ka jūs vairotu Israēla noziegumu.
11Tad nu izsūdziet to Tam Kungam, savu tēvu Dievam, un dariet pēc Viņa prāta, un šķiraties no tās zemes ļaudīm un no tām svešām sievām.
12Tad visa draudze atbildēja un sacīja ar stipru balsi: pēc taviem vārdiem mums tā jādara.
13Bet to ļaužu ir daudz un ir lietus laiks, ka nevar ārā stāvēt; tas arī nav vienas jeb divēju dienu darbs, jo mēs šinī lietā esam pārlieku grēkojuši.
14Lai mēs savus virsniekus ieceļam pār visu draudzi, ka visi, kas ir mūsu pilsētās, kas svešas sievas apņēmuši, lai nāk nospriestos laikos un ar tiem ikkatras pilsētas vecaji un viņas soģi, kamēr mēs no sevis novēršam sava Dieva bardzību šīs lietas dēļ.
15Tad Jonatāns, Asahēļa dēls, un Jeazija, Tikvus dēls, tam cēlās pretī, un Levīti, Mešulams un Šabetajus, tiem palīdzēja.
16Bet tie pārnākušie tā darīja: Tie izraudzīja priesteri Ezru un vīrus, proti savu tēvu namu virsniekus pēc saviem tēvu namiem, visus ar vārdu noteiktus. Un tie turēja sapulci desmitā mēneša pirmā dienā, šo lietu izmeklēt.
17Un tie to izdarīja pie visiem vīriem, kas svešas sievas bija apņēmuši, līdz pirmā mēneša pirmajai dienai.
18Un no priesteru dēliem tapa atrasti, kas svešas sievas bija apņēmuši, no Ješua, Jocadaka dēla, dēliem un viņa brāļiem: Maāseja, Ēliēzers, Jaribs un Ģedalija.
19Un tie deva savu roku, ka savas sievas izdzīšot, un noziedzīgi būdami tie deva aunu priekš sava nozieguma.
20Un no Imera bērniem: Hananija un Zebadija.
21Un no Harima bērniem: Maāseja un Elija un Šemaja un Jehiēls un Uzija.
22Un no Pašhura bērniem: Elioēnajs, Maāseja, Ismaēls, Netaneēls, Jozabads un Eleaza.
23Un no Levītiem: Jozabads un Šimejus un Ķelaja, (šis ir Kelita), Petahja, Jūda un Ēliēzers.
24Un no dziedātājiem: Elijašibs. Un no vārtu sargiem: Šalums un Telems un Urus.
25Un no Israēla, no Paroša bērniem: Ramija un Jezija un Malhija un Mijamīns un Eleazars un Malhija un Benaja.
26Un no Elama bērniem: Metanija, Zaharija, Jehiēls un Abdijs un Jeremots un Elija.
27Un no Zatus bērniem: Elioēnajs, Eliašibs, Matanija un Jeremots un Zabads un Aziza.
28Un no Bebaja bērniem: Jehohanans, Hananija, Zebajus, Atlajus.
29Un no Banija bērniem: Mešulams, Malaks un Adaja, Jazubs un Zeals, Jeramots.
30Un no PahatMoaba bērniem: Adna un Ķelals, Benaja, Maāseja, Matanija Becaleēls un Binnujus un Manasus.
31Un no Harima bērniem: Eliēzers, Jezija, Malhija Šemaja, Simeons,